NKC reorganizācija saistīta ar apņemšanos samazināt valsts aģentūru skaitu par 50%. Kino nozares speciālisti norāda, ka centra gadījums ir specifisks - kino ir masu medijs, tādēļ tā finansējuma sadales pakļaušana tiešai kultūras ministra vai ministrijas ietekmei ir negatīvi vērtējama.
NKC ir KM padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, bet darbojas pēc «rokas attāluma» principa. Finansējumu nozarē sadala NKC rīkotos konkursos, kuros iesniegtos projektus izvērtē neatkarīga ekspertu komisija. Ja NKC kļūs par KM struktūrvienību, konkursu rezultātus apstiprinās institūcijas vadītājs - kultūras ministrs, nevis Kino centra vadītājs, kā tas ir līdz šim. «Arī tad, ja pašreizējais ministrs to neizmantos, Kultūras ministrijas rokās būs instruments, kas teorētiski ļauj politiski ietekmēt nozari,» uzskata I.Gailīte-Holmberga.
Tam piekrīt Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs producents Guntis Trekteris, norādot: «Fakts, ka šāda iespējamība teorētiski pastāv, norāda, ka princips ir nepareizs. Turklāt ar Kino centru kino speciālisti sadarbojas arī ikdienā, ne tikai konkursu laikā.» NKC reģistrē filmu ražotājus, kontrolē izplatīšanu, popularizē darbus Latvijā un ārzemēs, digitalizē filmu nesējus, kā arī līdzdarbojas starptautiskos projektos un piesaista ārvalstu finansējumu. Nozares pārstāvji uzskata, ka KM šīs funkcijas nespēs veikt, tādējādi tiks zaudēta nauda. «Domāju, ka vairs nevarēsim piesaistīt divas trešdaļas no tā finansējuma, ko tagad. Daudzi fondi finansējumu vairs nepiešķirs,» norāda I.Gailīte-Holmberga.
KM pārstāvji iebildumus pret apvienošanu noraida, uzsverot, ka arī turpmāk konsultatīvās padomes funkcijas nozarē pildīs Latvijas Filmu padome, tādēļ neesot pamata bažām par izmaiņām projektu izvērtēšanas un līdzekļu piešķiršanas kritērijos. Kā uzsver KM, finansējuma politizāciju izslēdzot arī valdības noteiktā filmu nozares projektu finansēšanas kārtība. NKC reorganizācijas plānu KM izstrādās tuvākajās nedēļās. Tad arī taps skaidrs, kādas funkcijas KM gatava pārņemt.