Lietuvas AT lēmumu var uzskatīt par precedentu, jo A. Saboņa uzņēmumam bija visas nepieciešamās pašvaldības atļaujas, un kompleksa celtniecība noritēja likumīgi, tomēr 2006. gadā tiesā ar prasību par sabiedrisko interešu aizstāvēšanu vērsās Klaipēdas apgabala virsprokurors. Viņš apstrīdēja Kuršu kāpas pašvaldības lēmumu izsniegt atļauju tūristu kompleksa celtniecībai.
Komplekss, pēc tiesas domām, radījis apdraudējumu unikālajai teritorijai un tās saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Kuršu kāpa ir pasludināta par unikālu dabas objektu, ko aizsargā UNESCO.
Sabiedrības intereses
Vides aizstāvji uzskata, ka «sabiedrības interešu» uzvara var kļūt par sākumu plašākam procesam Lietuvā, kad tiks nojauktas arī citas ēkas, kas uzceltas aizsargājamās teritorijās - parkos, jūras krastā, pie ezeriem vai upēm. Speciālisti uzsver, ka vairums nelegālo būvju, kas pārkāpj teritorijas režīmu, atrodas Baltijas jūras krastā. Pašlaik norit 39 tiesvedības lietas, kas uzsāktas likuma vai sabiedrisko interešu pārkāpšanas dēļ.
Cīņa ar nelikumīgām celtnēm Lietuvā ilgst jau vairākus gadus, tomēr reāli ir nojaukta tikai viena pirts, kas piederēja kādam pazīstamam uzņēmējam. Atbrīvoties no nelegālām ēkām savulaik apsolīja bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus un bijušais vides aizsardzības ministrs Artūrs Paulausks, tomēr viss nebija tik vienkārši, jo, pirmkārt, bija nepieciešams tiesas lēmums, otrkārt, bija un līdz šai dienai pastāv juridiskas kolīzijas.
Juridiskās kolīzijas
Juristi Lietuvas presē komentē, ka nelikumīgās ēkas var iedalīt trijās kategorijās: kad cilvēks būvē bez atļaujas un rupji pārkāpj likumu, kad atļauja ir, bet formāli tiek pārkāpti kādi likuma principi, un kad celtniecība sākas paralēli ar atļaujas saņemšanu, tomēr birokrātijas dēļ tas var ievilkties līdz trim gadiem, bet šajā laikā var mainīties pastāvošie noteikumi. Otro un trešo kategoriju pārstāvošo ēku īpašnieki visbiežāk kļūst par upuriem savstarpēji pretrunīgiem likumiem. Piemēram, viens likums ļauj ēkas celtniecību uz vecajiem pamatiem, bet cits aizliedz to darīt, ja zeme ir paredzēta meža audzei. Pērn Seims pieņēma jaunu būvniecības likuma redakciju, kurā parādījās iespēja legalizēt nelikumīgas ēkas tādos gadījumos, ja celtniecībā nav ievērotas dažas tikai formālas likuma prasības.
Pēc šā Augstākās tiesas lēmuma Lietuvas mediju komentāros izteikta cerība, ka turpmāk tiem, kuri ļaunprātīgi ignorējuši teritorijas plānojuma dokumentus, pārkāpuši apkārtējās vides aizsardzības prasības un nav ievērojuši būvprojektu, ēka būs jānojauc vai arī to izdarīs valsts institūcijas. Tiesa gan, arī A. Saboņa gadījumā jau sabiedrībā izskan viedoklis, ka lēmums nojaukt ēkas vēl nenozīmējot, ka tas noteikti tiks izdarīts.