Tiesa vēlēšanu barjeru atzina par antikonstitucionālu, jo tā pārkāpjot partiju tiesības uz vienlīdzīgām iespējām. Prasību tiesā bija iesniegušas vairākas mazās partijas, aizrādot, ka vēlēšanu barjera attur to potenciālos atbalstītājus no balsu nodošanas par labu sīkpartijām.
Pagājušajā gadā pēc mazo partiju aicinājumiem valdība samazināja iekļūšanai EP nepieciešamo balsu slieksni no 5% uz 3%. Parlamenta vēlēšanās partijām aizvien jāpārvar 5% barjera.
Vadošās partijas uzsvērušas, ka vēlēšanu barjera nepieciešama, lai izvairītos no politiskās fragmentācijas, kas starpkaru posmā noveda pie Veimāras Republikas sabrukuma un palīdzēja pie varas nākt Ādolfam Hitleram.
Iekļūšanai parlamentā noteiktā barjera pasargājot no bīstamas sadrumstalošanās, taču, pēc Konstitucionālās tiesas sprieduma, šāds risks nepastāvot EP, kurā nelielās partijas var vienoties lielākās Eiropas grupās.
Vācijai ar 96 deputātiem ir lielākā pārstāvniecība EP. Pat 1% balsu vēlēšanās nodrošinātu partijai pārstāvniecību EP. Sabiedriskās domas aptaujas vēsta, ka barjeras atcelšana līdztekus vadošajiem spēlētājiem ļaus EP iekļūt arī eiroskeptiķiem, Pirātu partijai, galēji labējai NPD, ko dēvē par neonacistisku, rakstīja European Voice.