Panāk abpusēju uzticību
Konservatīvajai A. Merkelei, kura kancleres postenī ir jau astoņus gadus, pie ideoloģiskajiem pretiniekiem sociāldemokrātiem vajadzēja vērsties pēc tam, kad 22. septembrī notikušajās vēlēšanās piecu procentu barjeru nepārvarēja un parlamentā neiekļuva CDU līdzšinējie koalīcijas partneri - liberālā partija Brīvie demokrāti. CDU un tās māsaspartija no Bavārijas - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - vienā valdībā ar SPD strādāja A. Merkeles pirmajā valdīšanas termiņā no 2005. līdz 2009. gadam. Tomēr daudziem sociāldemokrātiem nav labu atmiņu par abu partiju iepriekšējo «aprēķina laulību», jo, viņuprāt, A. Merkele toreiz SPD «turēja zem tupeles».
Šis iemesls un krasi atšķirīgie politisko spēku viedokļi vairākos jautājumos lika izteikt rezervētas prognozes par to, vai CDU un SPD spēs iziet uz kompromisiem, lai pēc četru gadu šķirtības atkal strādātu vienā komandā.
Izrādījās, ka spēj, jo trešdien agri no rīta konservatīvie un sociāldemokrāti nāca klajā ar paziņojumu, ka pēc 17 stundu ilga sarunu raunda ir panākta vienošanās par koalīcijas izveidošanu. A. Merkele paziņoja, ka vienošanās apliecina «abpusēju uzticību», bet SPD līderis Zigmārs Gabriēls sacīja, ka tā ir «godīga».
Apmierināja prasības
Piecās nedēļās kopš sarunu sākuma CDU un SPD spēja rast kopsaucēju par vairākām prasībām, ko partijas viena otrai bija izvirzījušas.
Sociāldemokrāti panāca savu galveno prasību - Vācijā federatīvā līmenī pirmo reizi noteikt minimālo atalgojumu. Tika apmierināta arī SPD prasība samazināt pensionēšanās vecumu no 67 uz 63 gadiem cilvēkiem, kas vismaz 45 gadus ir veikuši sociālās iemaksas, vēsta raidsabiedrība Deutsche Welle.
Savukārt kristīgie demokrāti panāca, ka tuvākajos četros gados netiks palielināti nodokļi, liekot SPD atkāpties no prasības par tā sauktā bagātnieku nodokļa ieviešanu. Kancleres partija arī panāca, ka līdz 2017. gadam Vācija nedrīkst palielināt federālā parāda apmēru.
Vienlaikus potenciālie koalīcijas partneri vienojās, ka tuvākajos četros gados valdība papildu tēriņiem un investīcijām atvēlēs 23 miljardus eiro (16 miljardu latu). Tas ir vairāk nekā uz pusi mazāk par 50 miljardiem eiro (35 miljardi latu), ko dažādiem mērķiem vēlējās tērēt CDU un SPD. Tomēr tas pārsniedz A. Merkeles prasīto 15 miljardu (19,5 miljardi latu) tēriņu slieksni, raksta The Financial Times.
Lielās koalīcijas izveide nesola Vācijas ārpolitiskā kursa izmaiņas. Sagaidāms, ka arī nākamā A. Merkeles valdība uzstās uz nepopulārām reformām ekonomiski nīkuļojošajās eirozonas valstīs un lai visas eirozonas dalībvalstis ievērotu fiskālo disciplīnu.
Bezprecedenta balsojums
CDU un SPD vienošanās nav izbeigusi politisko neskaidrību Vācijā, jo sociāldemokrāti ir nolēmuši, ka galavārds par iešanu vienā valdībā ar konservatīvajiem pieder partijas biedriem. Tāpēc nākammēnes notiks bezprecedenta balsojums, kurā varēs piedalīties ikviens no 473 tūkstošiem SPD biedru.
Ir grūti prognozēt, kā šī balsošana, kas notiks ar pasta starpniecību, noslēgsies. Ņemot vērā SPD iekšienē pastāvošo plašo pretestību lielās koalīcijas izveidei, ir liela varbūtība, ka CDU un SPD vienošanās tiks noraidīta.
Tādā gadījumā konservatīvajiem var būt jārunā ar zaļajiem par kopīgas valdības veidošanu, bet tas būtu sarežģīti, jo maz ticams, ka A. Merkele piekristu zaļo plāniem saistībā ar atjaunojamajiem energoresursiem, kas prasītu papildu tēriņus no Vācijas budžeta.