Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leijena pavēstījusi, ka trīs aviopiegāžu viļņos Vācija nosūtīs kurdu spēkiem 30 prettanku raķetes, 16 tūkstošus automātu, astoņus tūkstošus pistoļu, kā arī prettanku raķešu palaišanas iekārtas, teltis, ķiveres, rācijas.
Pirmā piegāde, kas palīdzētu ekipēt ap 4000 kurdu karavīriem, varētu notikt līdz septembra beigām. No Vācijas armijas rezervēm ņemtā kurdiem nogādātā ieroču un ekipējuma vērtība varētu sasniegt ap 70 miljoniem eiro.
Vācija vēsturisku iemeslu dēļ parasti ir izvairījusies no iesaistīšanās karadarbības konfliktu zonās un ieroču piegādēm. ARD televīzijas veiktajā aptaujā 60% respondentu izteicās pret ieroču piegādēm kurdiem. Taču valdība pamato savu rīcību ar Islāma valsts draudiem ne tikai Irākai un Sīrijai, bet arī Eiropai.
Austrālijas premjerministrs Tonijs Ebots pavēstījis, ka ar savām transportlidmašīnām piegādās kurdiem ieročus un munīciju no Austrumeiropas valstīm. Austrālijas bruņotie spēki varētu izmantot savus F/A-18 Hornet iznīcinātājus triecieniem Islāma valsts objektiem, ja to lūgs ASV un Irākas valdība. Valdība uzskata, ka 60 Austrālijas pilsoņu karo Islāma valsts un citu islāmistu rindās Irākā un Sīrijā.