No statistikas apkopotājiem saņemtās vēstis ir vairāk nekā negaidītas. Pēc drūmajiem pirmā ceturkšņa datiem reti kurš ekonomists prognozēja, ka otrajā sagaidāms pozitīvs rezultāts. Eiropas Savienības bagātākajā valstī Vācijā pirmajā ceturksnī ekonomika saruka par 3,5 procentiem, tādēļ pat jūnija rekordlielais eksporta apjoma pieaugums par septiņiem procentiem nebija pietiekams pamats optimismam. Taču dati liecina, ka abās valstīs krīzes dziļākais punkts vismaz formāli ir aiz muguras.
«Recesija ir beigusies, un tas noticis ātrāk, nekā mēs visi domājām. Mēs sagaidām, ka trešajā ceturksnī pieaugums būs ap vienu procentu, kas Vācijai būtu ļoti spēcīgs rādītājs, un es pieļauju iespēju, ka izaugsme būs vēl lielāka,» sarunā ar britu raidsabiedrību BBC Andreass Rīzs no Unicredit banku grupas statistikas datus tulko kā sākumu globālai ekonomikas atdzimšanai. Dienu iepriekš par ekonomikas stabilizēšanās pazīmēm pavēstīja arī ASV Centrālā banka.
Speciālisti ir vienisprātis, ka Vācijai no bedres palīdzēja izkārpīties gan valdības atbalsts, gan importa apjoma samazināšana, kas ļāva izaugt eksporta īpatsvaram. Savukārt Francijā lielākais izaugsmes balsts bijis patērētāju aktivizēšanās un labie eksporta rādītāji. «Mēs redzam, ka patēriņš mūs notur virs ūdens,» Francijas finanšu un ekonomikas ministre Kristīne Lagarde intervijā RTL radio uzslavēja pavalstniekus, kuri grūtajā laikā nav nobijušies no naudas tērēšanas. Statistika rāda, ka otrajā ceturksnī francūži tērējuši par 0,4% vairāk naudas nekā pirmajā.
Daži citi speciālisti vēl nesteidzas izsludināt svinības, apgalvojot, ka abas Eiropas valstis pie labiem statistikas datiem tikušas, pateicoties pārlieku lielam ekonomikas stimulēšanas plānam. «Mēs tagad redzam fiskālās politikas ietekmi. Jautājums ir tāds - cik ilga būs atkopšanās. Ir daudz neatrisinātu problēmu, īpaši banku sektors, kas joprojām ir atkarīgs no valdības lietussarga,» krietni skeptiskāks ir Jens Olivers Nikolašs no Landesbank Baden-Wurttemberg, «kamēr nav skaidrs, ka banku kapitāla bāze ir stabila, mēs nevaram uzskatīt, ka krīze ir galā.»
Cerīgās ziņas no lielvalstīm stiprina ticību, ka arī citur Eiropā dižķibele būs pārvarēta. Eiropas Centrālās bankas (ECB) direktoru padomes pārstāvis Jirgens Štarks intervijā laikrakstam Boersen-Zeitung pat izteicis pieņēmumu, ka Vācijas un Francijas panākumu var uzskatīt par pavasara vēstnesi visām eirozonas valstīm. «Patiesībā ir redzamas dažas ekonomiskās aktivitātes stabilizēšanās pazīmes,» viņš sliecas domāt, ka vispārēja izaugsme varētu sākties nevis ECB prognozētajā termiņā - 2010.gada vidū - bet gan krietni ātrāk.
Tikmēr austrumu lielvalstī Krievijā otrā ceturkšņa dati ir gaužām neiepriecinoši - tur ekonomika salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarukusi par 10,9 procentiem, un tas ir vairāk, nekā atbildīgās institūcijas bija prognozējušas, ziņo aģentūra AFP. Kā zināms, Krievijas ienākumi pēdējos gados ļoti daudz bija atkarīgi no energoresursu tirdzniecības. Kopš jēlnaftas un dabasgāzes cenas globālajā tirgū ir būtiski sarukušas, naudas plūsma Kremļa kases virzienā ir apsīkusi.