Svarīgs projekts
A.Merkele sarunu laikā izteica atbalstu Nord Stream gāzes cauruļvada projektam, kas vēl vairāk saistīs Krievijas un Vācijas enerģētiku. Viņa pauda gandarījumu, ka Somija sākusi izrādīt lielāku labvēlību pret Nord Stream projektu, kas kritizēts par iespējamo kaitējumu Baltijas jūras ekoloģijai. Somijas atbalsts šim projektam nepieciešams, jo gāzes cauruļvads šķērsos arī Somijas ūdeņus. Nord Stream projektam netrūkst arī kritiķu, kas apšauba projekta ekonomisko lietderību un raizējas, ka tas palielinās Eiropas valstu atkarību no Krievijas gāzes. Krievija vēlas īstenot šo projektu, lai nevajadzētu maksāt Ukrainai par gāzes tranzītu. D.Medvedevs piektdien atkārtoti paziņoja, ka nav cerību atjaunot normālas attiecības ar tagadējo Ukrainas vadību.
Sarunu laikā A.Merkele arīdzan pauda atbalstu Krievijas bankas Sberbank vēlmei kopā ar Kanādas uzņēmumu Magna pārņemt kontroli pār Vācijas autoražotāju Opel, kas līdz šim bija grūtībās nonākušā ASV uzņēmuma General Motors kontrolē. Maskava ar Opel tehnoloģiju palīdzību vēlas modernizēt Krievijas autobūvi, savukārt Vācijai nepieciešamas investīcijas, lai saglabātu desmitiem tūkstošu darbvietu Opel rūpnīcās.
A.Merkeles vizīte Krievijā notikusi pusotru mēnesi pirms Vācijas parlamenta vēlēšanām, kurās svarīga loma būs valdības spējai pārvarēt ekonomikas krīzi un saglabāt darbvietas. Krievija devusi mājienus, ka varētu atbalstīt A.Merkeles valdību ar investīcijām Vācijas uzņēmumos.
Krievijas atbalsts
Krievijas laikraksts Kommersant secina, ka Maskava cenšas palīdzēt A.Merkelei, jo no viņas nostājas atkarīga Gazprom izlolotā Nord Stream projekta nākotne. A.Merkele līdz šim bijusi labvēlīgi noskaņota pret šo projektu, ko atbalstīja arī viņas priekštecis Gerhards Šrēders.
Par spīti draudzīgajai sarunu gaisotnei, A.Merkele nevairījās kritizēt cilvēktiesību pārkāpumus Krievijā. Viņa asi nosodīja nesen notikušās cilvēktiesību aizstāvju slepkavības Čečenijā. Jūlija vidū tika nogalināta centra Memoriāls aktīviste Nataļja Estemirova, bet šonedēļ Čečenijā nošauta organizācijas Glābsim paaudzi darbiniece Zarema Sadulajeva un viņas vīrs. D.Medvedevs apgalvo, ka šos noziegumus pastrādājuši spēki, kas mēģina destabilizēt stāvokli Kaukāza reģionā. «Visas šīs slepkavības liecina par vienu. Par to, ka mums vēl nav iemesla nomierināties. Stāvoklis joprojām ir ļoti sarežģīts, un valsts pienākums ir darīt visu, lai šo stāvokli mainītu,» teica D.Medvedevs. Viņš uzdevis Čečenijas prezidentam Ramzanam Kadirovam atrast un sodīt slepkavas, kas vainojami cilvēktiesību aizstāvju nāvē.