Ienīda musulmaņus
2008.gada augustā Vācijā dzīvojošā ēģiptiete Marva Šeribi kopā ar dēlēnu Mustafu bija ieradusies spēļu laukumā Drēzdenē. Puika vēlējās pašūpoties, bet šūpoles bija aizņēmis kāds vīrietis - A.Vīnss. M.Šeribi vīrietim laipni palūdza atbrīvot šūpoles, bet A.Vīnu tas nokaitināja, tādēļ viņš sievieti nosauca par islāmisti un teroristi.
M.Šeribi tiesā iesniedza prasību pret A.Vīnsu, un viņš tika atzīts par vainīgu rasistiskos uzbrukumos. Vīrietim cietušajai vajadzēja izmaksāt kompensāciju 780 eiro (546 lati). Tomēr viņš nebija mierā ar tiesas lēmumu un to pārsūdzēja. Šī gada 1.jūlijā notika apelācijas tiesa, kuras laikā A.Vīnss ar nazi vismaz 16 reižu sadūra M.Šeribi, kura bija trešajā grūtniecības mēnesī. Viņa no gūtajām traumām nomira.
Šonedēļ tajā pašā Drēzdenes tiesas zālē, kur notika slepkavība, A.Vīnsam tika piespriests mūža ieslodzījums. «Viņš bija pārliecināts, ka visi ārzemnieki viņam atņems darbu,» sacīja tiesnese. «Visvairāk viņš ienīda musulmaņus. A.Vīnsa acīs viņi visi bija islāmisti. Apstākli, ka pats ir ārzemnieks, viņš neievēroja.» 2003.gadā slepkava no dzimtās Permas pilsētas Krievijā devās labākas dzīves meklējumos uz etnisko dzimteni Vāciju, vēsta UPI.
Neiecietība bagāžā
Pēc Padomju Savienības sabrukuma daudzi Krievijā dzīvojošie etniskie vācieši izmantoja iespēju pārvākties uz dzīvi senču zemē. Viņi cerēja, ka pārtikušajā valstī varēs sasniegt to, ko, iespējams, nekad nevarētu Krievijā. Tomēr daudzi pēc pirmās eiforijas saprata, ka gaidītos labumus neviens nepienesīs un tie jāizcīna pašiem. Daļa no Krievijas emigrējušo, jo sevišķi jaunieši, ilgstoši nespēj atrast darbu, viņi noslēdzas, bet atsevišķos gadījumos izeju no negatīvajām emocijām atrod galēji labējās organizācijās.
Par pazīstamāko jaunajā dzīvē vīlušos Krievijas vāciešu pievilinātāju tiek minēta Vācijas Nacionāldemokrātiskā partija. «Tā pagrieza seju pret šiem imigrantiem, kad saprata, ka starp etniskajiem vāciešiem no NVS valstīm ir potenciālie balsotāji,» stāsta Valeriass Šteinhauers, kurš palīdz imigrantiem iekārtoties jaunajā dzīvē.
Vēsturnieks Alfrēds Aisfelds uzskata, ka daļa no bijušajām padomju republikām emigrējušo «antisemītismu un ksenofobiju kā nevajadzīgu bagāžu atveda sev līdzi», tādēļ daudzus no viņiem nav bijis grūti piesaistīt labējiem radikāļiem. Ieceļotāji radikālās partijas izmantojot kā iespēju attīstīt strauju politisko karjeru reģio-nos.