Ivars Ījabs
Ministrs pēc definīcijas ir politiķis, un skaidrs, ka tā ir politiska amatpersona. Tas, ka viņš nav nevienas partijas biedrs, tāpēc nenozīmē, ka viņš nebūtu politiķis. Bezpartijiskus ministrus pie mums parasti liek tāpēc, ka partijas nav spējīgas vienoties par kādiem politiskiem ministriem, vai arī diezgan bieži gadās, ka partijām vienkārši nav ko likt attiecīgajā amatā. Bezpartijisko ministru problēma ir jāskata kontekstā ar partiju sistēmu Latvijā. Partijas ir diezgan švakas, un cilvēkus, kuriem ir karjera citās jomās, piemēram, ierēdniecībā, jurisprudencē, ir diezgan grūti pielauzt stāties šajās partijās. Kuriozākais piemērs ir izglītības un zinātnes ministrs, kurš faktiski ir Zatlera Reformu partijas dibinātājs, bet nav tajā iestājies. Acīmredzot labi saprazdams, ka partijas biedra karte cilvēkiem Latvijā biežāk traucē nekā palīdz. Pazīstu virkni cilvēku un varētu tos nosaukt, bet to nedarīšu, kuri savā profesionālajā dzīvē ir pamatīgi atrāvušies par to, ka ir iestājušies kādā no partijām.