Viltnieces pieklauvē bišu mājai, reaģējot uz troksni, pie skrejām izlien izlūkbites un... caps! - zīlītes pazūd krūmos ar laupījumu. Visa dravas mala nokaisīta mazo insektu atliekām. Ja saliktu kopā ziemas atbirumu, iznāktu vairāk nekā viena saime, noplāta rokas bitenieks. Izlūkgājienos gan ejot tikai tās bites, kas savu darba mūžu jau nodzīvojušas.
Savukārt, lai bites izmirtu tik mērķtiecīgi, kā tas patlaban notiek Amerikā un Spānijā, esot jāsakrīt vairākiem faktoriem, ko J. Vainovskis summē ar vārdu «globalizācija».
Aiziet gulēt ar vēdersāpēm
Vai pasaulē vērojamā bišu izmiršana jūtama arī Latvijā? J. Vainovskis saka: «Pamatotas aizdomas, ka līdz mums ir atnākusi mazo Indijas bišu slimība - nozmatoze. Ierosinātājs ir mikroorganisms, kas izraisa caureju. «Vietējā» caureja, kas var piemesties bitēm, ir pazīstama. Ja vēders sāp, tad ir skaidrs, ka jāaizskrien «uz krūmiem». Bet, ja vēders sāp pavisam citādāk, tad bite jau lido nevis «uz krūmiem», bet uz nomiršanu. Bitēm nav domāšanas, viņām ir instinkti. Viens signāls, ko tās neatpazīst un tās saprot, - ir beigas.»
Svarīgo augu apputeksnētāju - bišu, tauriņu, putnu - sugu izzušanai februāra sākumā uzmanību vērsa Eiropas Komisija. Šī organizācija Eiropas Parlamentam un Padomei ir iesniegusi paziņojumu par medus bišu veselību. «Salīdzinot ar citām dzīvnieku sugām, bitēm nav noteikta identifikācija, bišu saimju reģistrācija, slimību uzraudzības un apkarošanas prasības, kas apgrūtina bišu mirstības cēloņu noskaidrošanu. Nav noskaidrots arī, cik lielā mērā kultūraugi un savvaļas augi cieš no apputeksnēšanas trūkuma,» EK secinājumus atreferē Zemkopības ministrijā (ZM). Līdz 11. februārim ZM rīkoja biškopju aptauju, kā uzlabot un nosargāt medus bišu veselību Latvijā.
Lielākais drauds - cilvēks
«Bišu «slimību grāmatiņa» ir diezgan bieza,» nopūšas J. Vainovskis. Vispazīstamākā ir pagājušā gadsimta 70. gados no Tālajiem Austrumiem ienākusī varroze - sūcējparazīts, kas attīstās kopā ar jaunajām bitēm un grauž tajās caurumus. Dažādi parazīti bites apdraud visur pasaulē. Piemēram, Japānā ir sirseņi, kas iemanījušies līst stropos, lai tiktu pie periem un medus. Amerikā ir bišu vabolīte, kas dzīvo stropā, sabojā medu, ielien šūnās un padara to saturu rūgtu un nelietojamu.
«Latvijas lielākā problēma pagaidām ir «veselīgi» lauki, kur bites varētu droši lidot,» uzskata Saldus puses biškopis. Miglošana skar ne tikai bites. Tiek nomiglotas gan kamenes, gan dažādas vaboles, mārītes, mušiņas, kas ir neatņemama dabas ķēdes sastāvdaļa. «Diemžēl agroķīmiķi agresīvi grib pārdot savus līdzekļus, viņiem vajag apgrozījumu.» Bet «atsitienu» pirmie jūt bitenieki.
«Cilvēks ir vislielākais kaitnieks,» rezumē profesionālis. Bišu dzīves kvalitāti ietekmē gan lauksaimniecības kultūru vienveidība - milzīgi lauki, kas ir apsēti ar vienu un to pašu, bet nesniedz bišu uzturam nepieciešamās vielas, gan vides piesārņojums, gan satiksmes ātrums. «Piemēram, kāds nopērk Indijā medu, atved uz Eiropu, visu burciņu neizēd, izmet ārā. Izlido bites, atnes šo medu stropā - jauna slimība klāt!»
Sals nekaitē
Sals kamolā salipušajām bitēm ļaunu nedarot. Kaitēt var vējš, kas spēj izpūst visu viņu saražoto siltumu, un atkušņi, kad bitēm vairākkārt jāmaina dzīves režīms. Viņas pat nelaikā var sākt «perot» - audzināt jauno paaudzi un izsmelt visus barības un enerģijas resursus. Dravniekam tad operatīvi jāmēģina papildināt ēdamais - invertēts cukura sīrups. Pagājušajā ziemā daudziem J. Vainovska kolēģiem bites izmira, jo rudenī par daudz mielojās ar pašu sanesto, organismam smago lapu izsvīduma medu, kas bija parādījies netipiski vēlu. Pagājusī vasara savukārt bija saudzējoša bišu veselībai, bet nenesa veiksmi dravniekiem. No katras saimes J. Vainovskis labo gadu 60 kilogramu vietā saņēmis vien 30-40.
Izrādās, Latvijas vietējie kukaiņi nopietnākai medus ražošanai nemaz neder, - blīdenieks strādā ar Bakfāsta bitēm - dažādu rasu krustojumu. Stropi tiks siltināti tieši martā, kad, cerams, jau nedaudz sāks kust sniegs. «Lai ievāktu pūpolu medu, bez siltināšanas nav variantu! Nosiltinu, uzlieku speciāli sagatavotu medus telpu, un tad tikai atliek cerēt uz laika apstākļiem. Ja vismaz piecas dienas blīgznu un kārklu pūpolu ziedēšanas laikā ir jaukas, bitēm labvēlīgas, tad 10 kg no saimes ir iegūti!»