Šī mērķtiecība atklājās 30. jūlijā, kad valdība un Ekonomikas ministrija (EM) ar Danielu Pavļutu priekšgalā parādīja savu nostāju, pieņemot Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumus, kas paredz, ka atsevišķa dabasgāzes koģenerācijas staciju grupa, kurā pēc būtības ietilpst tikai a/s Latvenergo piederošās termoelektrocentrāles (TEC), turpmāk saņems pārlieku lielu garantēto atbalstu, kas, pēc LAEF domām, ir nesamērīgi dāsns un nepieļaujams vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, par pamatojumu tam netiek minēti nekādi ekonomiski aprēķini, kā arī, pieņemot šos grozījumus, tika ignorēti gan Finanšu un Tieslietu ministrijas iebildumi, gan enerģētikas ekspertu, LAEF un citu NVO pētījumos balstītie ierosinājumi grozījumu izmaiņām. Otrkārt, veids, kādā šie grozījumi pieņemti, parāda, ka EM nemaz nevēlējās uzklausīt viedokļus, kuri varētu apgrūtināt grozījumu apstiprināšanu. Grozījumi darba kārtībā tika iekļauti, tikai MK sēdei sākoties, tādējādi liedzot NVO iespēju piedalīties to apspriešanā. Zīmīgi, ka valdība tika maldināta, norādot, ka konkrētie grozījumi ir saskaņoti ar visām valsts iestādēm. Jādomā, ka EM vai nu nav pārliecināta par pašu izstrādāto grozījumu ekonomisko pamatojumu, vai arī šādi cenšas slēpti aizsargāt lielo dabasgāzes koģenerācijas staciju intereses.
Papildus iepriekš minētajam, turpinot atbalstīt Krievijas gāzes izmantošanu Latvijā, valdība riskē ar pārkāpuma procedūras ierosināšanu pret Latviju no Eiropas Komisijas, jo elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros līdz šim izmaksātais atbalsts dabasgāzes koģenerācijai nav saskaņots ES līmenī. Tas draud ar iespējamām sankcijām.
Vēl viens klupšanas akmens enerģijas ražošanas lauciņā ir subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešanas projekts, ko MK sēdē plānots skatīt otrdien, 6. augustā. SEN piemēros 5% nodokli energoražotājiem, kas siltumu nodod centrālajai apkurei, 10% - AER ražotājiem, kas siltumu izmanto ražošanas procesos, un 15% dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kas siltumu centrālapkurei nenodod. AER projektu ienesīgums Latvijā ir 8-12%, bet SEN likmes piemērošanas gadījumā lielākā daļa AER projektu nonāks uz maksātnespējas robežas. AER nozarē ir aptuveni 2000 darbvietu, kas SEN ieviešanas gadījumā tiktu apdraudētas. SEN nodokļa ieviešana un lielākās daļas atjaunojamās enerģijas ražotāju maksātnespēja ne tikai palielinās atkarību no Krievijas gāzes, bet arī sadārdzinās siltumenerģiju simtiem tūkstošiem patērētāju.
Tādēļ LAEF pieprasa, lai šis projekts tiktu izņemts no MK 6. augusta darba kārtības un tiktu būtiski pārstrādāts, balstoties uz ekspertu un uzņēmēju ieteikumiem. Latviešu folklorā ir paruna: «Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama». Pat ja liek visu atjaunojamās enerģijas nozari zem akmeņa, paliek neatbildēts jautājums - kāpēc valdībai jādzied sveša dziesma?
*LAEF valdes priekšsēdētājs