Par kādām sankcijām ir runa?
Pirmkārt, šobrīd diplomātiskā līmenī notiek izteikta Krievijas politiskā izolācija - 13. martā tika pieņemts OECD lēmums pārtraukt uzņemšanas sarunas ar Krieviju, arī G8 formāts pēc savas būtības ir kļuvis par G7 formātu. ES ir pārtraukusi darbu pie jaunā ES-Krievijas sadarbības līguma.
Otrkārt, svarīgi saprast, ka no ES un ASV puses sankcijas tiks piemērotas pakāpeniski, sākot ar konkrētām amatpersonām noteiktām sankcijām, vispārējās sankcijas atstājot kā pašu pēdējo soli.
1. Pirmais solis, kas tika sperts 17. martā, ir vīzu ierobežojumu noteikšana un līdzekļu iesaldēšana 21 Krievijas Federācijas un Krimas amatpersonai, kuru darbības ir apdraudējušas Ukrainas teritoriālo vienotību un neatkarību. Identiskas sankcijas noteikušas arī ASV, Kanāda un Japāna. Visticamāk, šis personu saraksts tiks papildināts 20.-21. martā notiekošās Eiropadomes tikšanās laikā.
2. Gadījumā, ja Krievija nespers soļus situācijas deeskalācijai, ES līmenī tiks lemts par visa veida ieroču embargo noteikšanu Krievijai. Francijas ārlietu ministrs jau izteicies par iespēju lauzt noslēgtos līgumus par kara kuģu Mistral piegādi.
3. Tikai kā trešais iespējamais solis ES līmenī ir visaptverošu banku sankciju jeb finansiālu ierobežojošo pasākumu piemērošana.
Sankciju iespējamā ietekme uz Latvijas ekonomiku
Pēdējās dienās izskanējušas daudzas interpretācijas par sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Mums nav iespējas izvēlēties scenāriju bez ietekmes uz ekonomiku. Bet ir pienākums darīt visu, lai novērstu atklātu karadarbību ar neprognozējamām sekām arī Latvijas un ES ekonomikai.
1998. gadā, kad Latvijas un Krievijas attiecībās bija saasinājums, Latvijas tirdzniecības apjoms ar NVS valstīm bija aptuveni 70 procentu, šobrīd situācija ir ļoti atšķirīga. Latvijas eksports 70% apjomā nonāk ES un tikai 12% - Krievijas tirgū. Tomēr, lai novērtētu riskus, vērts aplūkot, ko tad Latvija eksportē uz Krieviju.
Galvenās eksporta preces uz Krieviju 2013. gadā ir pārtikas rūpniecības produkti (37%), mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (16%) un ķīmiskās rūpniecības produkcija (10%). Redzams, ka 81% no eksportētās pārtikas rūpniecības produkcijas ir alkoholiskie dzērieni (nedenaturēts etilspirts un vīns), tikai 7% - sagatavotas vai konservētas zivis.
Latvijas ekonomika ir daudz drošākā situācijā, nekā bija pirms 15 gadiem. Vienlaikus būtu naivi iedomāties, ka lielākais politiskais konflikts kopš Otrā pasaules kara laikiem starp Krieviju un Rietumu pasauli varētu neatstāt ietekmi uz ekonomikas situāciju visām konfliktā tieši vai netieši iesaistītajām pusēm.
Vai sankcijas apstādinās Krievijas agresiju?
Krievija vairs nav pašpietiekama, no globālās ekonomikas attālināta impērija. Arī Krievijas valsts vadītājiem ir jārēķinās ar tās rīcības ietekmi uz ekonomisko situāciju. Ekonomiskās intereses neizbēgami ietekmē vai pat vada XXI gadsimta cilvēku, valstu un savienību izvēles.
Krievijas ekonomika ir tālu no ideālā stāvokļa. Vēl pat pirms Ukrainas krīzes sākuma Krievijas ekonomika piedzīvoja vismazāko izaugsmi kopš 2009. gada, bet nu ekonomisti Krieviju brīdina jau par recesijas tuvošanos. Krievijas ekonomikai ir nepieciešamas ārvalstu investīcijas. Krievijas ekonomiskā atkarība no Eiropas pirmajā mirklī ir mazāk saskatāma par, piemēram, tās gāzes piegāžu ietekmi ES, tomēr realitātē tā ir pat vēl lielāka.
Tieši tāpēc ir saprātīgi uzskatīt, ka vēršanās pret Krievijas amatpersonu ceļošanas iespējām un ietekmīgo personu naudas līdzekļu un kontu arestēšana var izrādīties tieši visefektīvākais līdzeklis, kas neizbēgami ietekmēs šo amatpersonu lēmumus un liks apturēt tālāku Krievijas agresiju Ukrainā un Krimā.
*Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja