Baltkrievijas problēma ES ārējās attiecībās ir kļuvusi sevišķi karsta, un maz ticams, ka izdosies atrast abpusēji pieņemamu kompromisu. Cilvēktiesību pārkāpumos Aleksandrs Lukašenko ir aizgājis par tālu un turklāt skaidri parādījis, ka eiropiešu aicinājumi viņam neko nenozīmē, un tieši tāpēc sankciju pasludināšana pret Lukašenko atbalstošajiem uzņēmumiem šķiet neizbēgama. Baltkrievijas diktators izturas tā, it kā ES sankcijas viņu nebiedētu, taču izteikumi Minskā, arī šīs valsts vēstnieka Latvijā teiktais, rāda ko gluži pretēju. Baltkrievijai katastrofāli trūkst naudas, ir vajadzīgas investīcijas, un diezin vai Maskavā Lukašenko to varētu dabūt pietiekamā daudzumā. Tikai pašnāvnieciski noskaņots režīms varētu par to nedomāt. Diez vai Minskā nesaprot arī to, ka badā dzīvojoša tauta var kļūt par lielāko izaicinājumu režīmam.
Latvija ar savām ekonomiskajām interesēm un ieguvuma no sadarbības ar Baltkrieviju, kā noprotams no valsts amatpersonu izteikumiem, vislabāk izvēlētos «neko neredzu un neko nezinu» pozīciju, ko citiem vārdiem mēdz saukt par finlandizāciju. Pret to grūti iebilst, jo ēst taču gribas visiem - gan Latvijas dzelzceļa strādniekiem (turklāt liela daļa ir tieši Latgalē dzīvojošo), gan abu valstu kopuzņēmumos strādājošajiem. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pagaidām nav īsta priekšstata, kā radīt jaunas darbvietas - un ne jau tikai Latgalē vien. Taču, no otras puses, Latvija arī nedrīkst klusēt par tik necilvēcīgiem pārkāpumiem, kā, piemēram, neseno nāves spriedumu diviem it kā terora aktu īstenojušajiem jaunajiem cilvēkiem. Saprotams, Latvijas Ārlietu ministrija arī nekavējās šo soli nosodīt, bet šis solis, pat Rīgai to īsti nevēloties, tomēr ved uz sankciju noteikšanu. Protams, ne jau Latvijas spēkos ir ietekmēt Lukašenko. Kā redzams, to nav spējuši nedz zviedru, nedz vācu un poļu politiķi. Pievilktās skrūves Baltkrievijā Lukašenko pagaidām nav paredzējis atskrūvēt, taču tas nenozīmē, ka Minskai nebūtu jāsaņem kaut vai morāls nosodījums. Un nav šaubu, ka šāds nosodījums - tajā skaitā aizliegums iebraukt ES tām amatpersonām, kas īstenojušas politiskās represijas Baltkrievijā, - ir pamatots. Cits jautājums, cik tālu ejams, nosakot ekonomiskās sankcijas. Var paredzēt, ka bizness jau ir iezīmējis savus risinājumus, ja radīsies kavēkļi tranzītam vai tirdzniecībai. Arī daudzie Latvijas zemnieki, kas zemi apstrādā ar baltkrievu traktoriem, kaut kā sagādās rezerves daļas. Varbūt tās tikai būs nedaudz dārgākas. Kā mēdz teikt - krīze ir iespēju laiks. Varbūt arī krīze attiecībās ar Baltkrieviju var dot jaunas iespējas Latvijai, ja vien spēsim panākt izpratni Briselē, ka mums nepieciešamas investīcijas radušos zaudējumu dzēšanai.