Paskatīsimies uz karsti debatēto jautājumu par PVN vai algas nodokļu samazinājumu no nodokļu nemaksātāja viedokļa. Ņemsim vērā, ka Ekonomikas augstskolas pētnieki ir atklājuši, ka puse Latvijas iedzīvotāju nodokļus maksā. Svarīgi, lai otra puse nesmejas par viņiem.
Jebkurš nodokļu samazinājums uzlabo dzīvi tiem, kas nodokļus jau maksā. Daudziem tiešām kļūs vieglāk, ja pārtikai PVN būs mazāks, būs labāk, ja mazāki būs algas nodokļi. Nodokļu samazināšanai ir ne tikai ekonomiska jēga. Tomēr Latvijas lielākā problēma ir nodokļu nemaksātāji, nevis maksātāji.
Būtiski samazināt 40%-50% lielo ēnu ekonomiku nozīmētu lielu līdzekļu pieplūdumu Valsts kasē. Tikai vai tie, kas maksāja vai saņēma algu aploksnē, tagad steigs maksāt nodokļus?
Uz ēnu ekonomikas samazināšanu nevar lūkoties mehāniski - tikai policejiski piespiest maksāt nodokļus var nozīmēt ne tikai to, ka tos kārtīgi maksā, bet arī to, ka cilvēks savu darbu Latvijā beidz - emigrējot vai pārceļot biznesu uz citu valsti.
Piespiest cilvēku maksāt, ja viņš nav maksājis 20 gadus, nav joka lieta - nodokļa samazinājums par vienu vai dažiem procentiem noteikti nebūs motivācija maksāt tam, kurš ir pieradis vispār neko nemaksāt.
Atcerēsimies, ka būtisku uzlabojumu un budžeta ienākumu palielinājumu deva uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšana līdz 15%, jo tā bija strauja un būtiska. Arī saprātīgā 18% PVN likme šajā laikā bija konkurētspējīga ar kaimiņiem. Atskaitot naudas atmazgāšanai nepieciešamos «administratīvos» izdevumus, ieguvums no nodokļu nemaksāšanas daudziem vairs nešķita tik liels, lai negulētu naktis.
Tikai totāls nodokļu likmju samazinājums - turklāt vienlaikus ar būtisku sodu un VID jaudas palielināšanu - var atrisināt totālo Latvijas nodokļu nemaksāšanas problēmu. Tā būtu patiesi labēja reforma, kuras realizēšanai gan nepietiek ar labo gribu, bet ir vajadzīga stipra politiskā vara.
Nodokļu samazinājums nozīmē automātisku budžeta ieņēmumu samazinājumu tūlīt, bet sola pieaugumu tikai vēlāk. Tāpēc ir vajadzīga ne tikai drosme, bet arī atrasti līdzekļi, lai pārdzīvotu posmu, kurā izveidojas nodokļu ieņēmumu bedre tūlīt pēc to samazinājuma.
Nevar teikt, ka PVN samazināšana nestimulēs ekonomiku, jo stimulēs apgrozījumu. Tomēr patēriņa pieaugums var nozīmēt straujāku importa preču patēriņa pieaugumu, kas pasliktinātu jau tā negatīvo tirdzniecības bilanci. Tāpēc, ja jāizšķiras starp algas nodokļu vai PVN samazinājumu, drošāks būtu darbaspēka nodokļu samazinājums.
Tikai varbūt ir nepieciešams samazināt gan algas nodokļus, gan PVN, gan vēl kādu? Lai nodokļi Latvijā būtu nevis augstāki, bet zemāki nekā kaimiņvalstīs - tādi nodokļi, kurus var samaksāt un maksā.