Galvenais iemesls kāpēc tiesiskās aizsardzības process (TAP), kurš grūtībās nonākušam uzņēmumam ar kreditoru un tiesas piekrišanu dod iespēju atkopties, patlaban tiek iedarbināts samērā reti, ir noraidoša banku nostāja. Taču šo šķērsli likuma grozījumi nenoņem. Un tas arī nav iespējams, jo banku pretimnākšana ir atkarīga tikai no tā, vai glābšanas plāns sastādīts kvalitatīvi un vai parādniekam tiešām ir iespējas izķepuroties, bilst Swedbank Tiesvedības un juridiskā nodrošinājuma nodaļas vadītājs Ivars Dimants.
Grozījumi Maksātnespējas likumā paredz būtiskas izmaiņas gan juridisko, gan fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumā. Attiecībā uz fiziskām personām galvenā ziņa ir parādu sliek-šņa, kā arī procesu izmaksu samazināšana. Attiecībā uz uzņēmumiem lielākā daļa grozījumu skar TAP regulējumu. «Īpaši populārs šis risinājums nav. Grozījumi vērsti uz to, lai stimulētu tā lieto-šanu,» uzsver Maksātnespējas administrācijas direktora vietnieks Helmuts Jauja.
Līdz ar grozījumiem TAP termiņš ir pagarināts no viena līdz diviem gadiem, process ir padarīts ātrāks, vieglāka kļūst arī TAP plāna saskaņošana ar kreditoriem. Kā būtisku uzņēmumu ieguvumu M.Bunkus min arī līgumsodu un procentu pieauguma apturēšanu jau TAP ierosināšanas brīdī. Pēc I.Dimanta domām, atbalstāma arī tāda jauna iespēja kā ārpustiesas TAP: uzņēmums pats var risināt sarunas ar kreditoriem un saskaņot TAP plānu, tiesai pēc tam TAP ir tikai jāpasludina.
Taču pagaidām neatbildēts paliek jautājums - kā veicināt to, lai bankas piekristu TAP īstenošanai. H.Jauja uzskata, ka ar likumu to atrisināt nevar: «Tas ir tiesas kompetencē - ņemt vērā bankas viedokli vai ne.» Pēc M.Bunkus domām, piekāpīgākas bankas varētu padarīt tas, ka jauna likuma redakcija paredzēs iespēju bankām realizēt ķīlu arī TAP ietvaros, kas līdz šim bija liegts. Bankas pārstāvis šajā jautājumā ir skeptisks: «Visnotaļ retos gadījumos komersantam ir brīvi īpašumi vai manta, kas nav vajadzīgi ikdienas komercdarbībā.» Viņaprāt, šī norma varētu noderēt tikai lielo uzņēmumu gadījumos, kad restrukturizē vienu uzņēmuma darbības daļu, bet citu izpārdod. «Mūsu pārliecība ir, ka jāatbalsta tādi TAP plāni, kas ir pamatoti ar biznesa potenciālu un naudas plūsmu,» banku nostāju raksturo I.Dimants.