Ikdienā satieku daudz radošu un progresīvi domājošu pedagogu, kuri jēgpilni izmanto tehnoloģijas kā rīku mācību stundās, tomēr redzu arī to, ka izglītības sfērā par tām joprojām ir dažādi mīti un aizspriedumi. Daži no biežāk dzirdētajiem: tehnoloģijas ir sarežģītas un/vai kaitīgas, skolēni pie datora lielākoties tikai spēlē spēles vai «sēž draugos», regulāra datora un viedtālruņa izmantošana novedīs pie tā, ka skolēni vairs nepratīs rakstīt ar roku un brīvi izteikties.
Patlaban skolēni virtuozāk spēlē spēlītes telefonā nekā noformē savu pētniecības darbu datorrakstā. Kāpēc? Man ir divas versijas. Viena - skolotāji/vecāki ar tehnoloģijām ir uz jūs. Otra - bieži vien vecāki nenovērtē savu bērnu spējas un/vai neatrod laiku, lai sniegtu praktiskus padomus tehnoloģiju lietošanā. Uzskatu arī, ka e-prasmes jāsāk apgūt brīdī, kad bērns pirmoreiz paņem rokās vecāku telefonu vai planšetdatoru, nevis 5. klasē informātikas stundā. Ja mēs, vecāki, paši vairāk uzņemtos atbildību par bērnu izglītošanu un nenoveltu visu uz skolu, ieguvēji būtu visi.
Lai kliedētu bailes par tehnoloģiju kaitīgumu, jābūt zinošam arī drošības un privātuma jautājumos. Tā nav nekāda raķešzinātne. Tāpat kā mēs mācām bērniem droši šķērsot ielu, nerunāt ar svešiem, mums būtu jāmāca droša ierīču un tīmekļa lietošana (sk. ejuz.lv/childsafety, ejuz.lv/vecakukontrole, www.drossinternets.lv).
Kādā rakstā tīmeklī atradu citātus no vēstures, kas lieliski ilustrē dažādos laikos radušās bažas par mācību procesa izmaiņām: «Šodien studenti ir ļoti atkarīgi no papīra. Viņi neprot rakstīt uz šīfera tāfelēm, lai no galvas līdz kājām nenosmērētos ar krītu! Ko viņi darīs, kad viņiem beigsies papīrs?» (1815. g.); «Studenti ir pārāk atkarīgi no tintēm. Viņi neprot lietot nazi, lai noasinātu zīmuli. Rakstāmspalva un tinte taču nekad neaizvietos zīmuli!» (1907. g.) Man šad tad jautā: «Vai tehnoloģijas izglītībā ir labas vai sliktas?» Parasti atbildu, ka tās ir tikai rīks, instruments, kas palīdz mācīt skolēnus. Tehnoloģija nav mērķis, bet tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai. Bet varbūt jau pats jautājuma formulējums ir greizs? Tikpat labi varam vaicāt, vai mācību grāmatas ir labas vai sliktas, vai tāfele, pildspalva utt. mācību procesā ir noderīgi vai ne. Nekas nav labs vai slikts pats par sevi, viss atkarīgs no lietojuma. Tikai tad, ja ar tehnoloģiju palīdzību kādu darbību iespējams paveikt ātrāk, labāk, efektīvāk, tehnoloģiju lietojums ir jēgpilns.
*Microsoft Latvia Izglītības programmas vadītāja