Gribētos teikt - ja mums būtu viņu problēmas! Taču būs vien pašiem jātiek galā ar savējām. Tādēļ arodbiedrības ceturtdien aicina Latvijas iedzīvotājus uz protesta piketu pie Ministru kabineta, kad valdība izskatīs budžetu pavadošos likumprojektus. Darba ņēmēju organizāciju klajā nepatika pret ierosinātajiem konsolidācijas pasākumiem, no kuriem daži šķiet necilvēcīgi bargi, ir pilnīgi saprotama, jo politiķi ir atkāpušies no priekšvēlēšanu solījumiem un vairāk grib iegūt no nodokļu palielināšanas nekā izdevumu griešanas. Tāpat vieglprātīgi netiek ņemti vērā visi konkrētie Reformu vadības grupas ieteikumi valsts tēriņu mazināšanai.
Līdz šim ar prognozējamu regularitāti esam pieredzējuši, ka politiķi «paņem (balsis vēlēšanās) un uzmet (pēcāk aizmirstot un nepildot solījumus)». Tad kā tomēr viņus turēt pie vārda? Kā piespiest vairāk rūpēties par visu iedzīvotāju kopējo labklājību un mērķtiecīgi plānot ekonomikas izaugsmi? Varbūt protesti franču stilā nestu gaidāmo rezultātu? Vispārējs streiks? Līdz kamēr ieklausās sociālo partneru teiktajā.
Mūsu bailīgie politiķi šādu radikālu sabiedrības protesta formu diezin vai pieļautu, draudot ar tiesvedību, apsūdzot valsts nodevībā un liekot lietā visus represīvos orgānus. Jo ko gan daudzi no viņiem darītu, ja sabiedrības neapmierinātības dēļ nāktos pazaudēt tikko kā ieņemtos krēslus, bet nebūtu neviena, kas tos iekārto kādā siltā vietiņā?
Lai līdz šādai it kā tikai hipotētiskai iespējai nebūtu jānonāk, deputātiem der paturēt prātā nesen doto zvērestu būt uzticīgiem Latvijai - tiem, kas jūs ievēlēja, un uzticīgiem jūsu solījumiem. Bet vēlētājiem jāsāk vai jāturpina aktīvāk elpot politiķiem pakausī. Arī ceturtdien.