Taču, kad sastopamies ar ārkārtas situāciju tepat, lidostā Rīga, šis jautājums kļūst personisks. Mēs sākam domāt par drošību brīdī, kad tiekam evakuēti no ēkas, kurā, iespējams, ievietots spridzeklis. Tādos brīžos aizdomājamies arī par citām sabiedriskām vietām un cik droši varam justies uz ielas un savā pagalmā.
Sabiedrisko vietu apsardze bieži vien atkarīga no telpu vai teritorijas apsaimniekotāju intereses par iedzīvotāju un apmeklētāju drošību. Ja no kriminālā un pretterorisma viedokļa analizējam drošību Latvijas tirdzniecības centros, lielveikalos, stacijās, lidostās, ostās un autoostās, tad šajās vietās drošība vērtējama kā pietiekami augsta. Tas panākts gan ar tehniskajām sistēmām, gan apsardzes un policijas klātbūtni, kā arī savstarpējo sadarbību.
Savukārt daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos bieži ir izdemolēti skvēri un rotaļu laukumi, tuvumā siro iedzēruši cilvēki un narkomāni. Ir samērā maz ēku īpašnieku vai apsaimniekotāju, kas laikus domā par drošību un sabiedrības ērtībām. Iespējams, dažreiz pietiktu ar pāris videonovērošanas kamerām vai arī regulāru apsardzes patruļu.
Problēmas ar kārtību ir arī daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās. Pašvaldības un kooperatīvu namu iedzīvotāji bieži nopūšas par izsistajām lampām, izdedzinātiem liftiem un aprakstītām sienām. Tumšajās trepēs bieži uzturas arī apreibuši cilvēki, bezpajumtnieki, narkomāni un pat noziedznieki. Atšķirībā no ielas kārtību kāpņutelpās neuzrauga policija, un nereti īsti droši var justies tikai tad, kad aizbultētas dzīvokļa durvis no iekšpuses.
Lielbritānijā, Holandē un Dānijā ir pašvaldības, kas sabiedriskās kārtības uzturēšanu pilsētas ielās ir uzticējušas privātām apsardzes firmām. Lai pamanītu pārkāpumu, apturētu kautiņu vai novērstu sīkas nekārtības uz ielām, nav nepieciešams policijas darbinieks. Tas ir pa spēkam arī apmācītam apsardzes darbiniekam. Pētījumi liecina, ka formās tērptu cilvēku klātbūtne uz ielām mazina gan noziedzību, gan kārtības pārkāpumus, piemēram, tiek aizbaidīti klaidoņi un narkotiku tirgoņi. Apsardze sazinās ar policiju tikai tad, ja kāds jāaiztur vai jāuzliek sods. Arī Igaunijā valsts un privāta partnerība drošības jomā attīstījusies krietni tālāk.
Iespējams, ka lielāku sabiedrības uzticēšanos radīs izmaiņas normatīvajos dokumentos, kas uzliek par pienākumu apsardzes nozarei sakārtot savu darbu, modernizēt tehniskos resursus un apkarot ēnu ekonomiku. Pozitīvi arī vērtējams fakts, ka Valsts policija saņēmusi lielākus resursus apsardzes kontrolei un jau aktīvi sākusi apsardzes uzņēmumu pārbaudes.
*SIA Koblenz Drošība valdes priekšsēdētājs