Reformas paātrinājis nesenais 89,8 miljonu latu lielais samazinājums veselības aprūpes budžetā, pēc kura otrajam pusgadam atvēlētais finansējums ārstniecības programmām ir par 60% mazāks nekā pirmajā pusgadā.
No 1.septembra valsts slēgs līgumus ar 20 daudzprofilu slimnīcām, kas sniegs diennakts neatliekamo palīdzību. Tagad šādu slimnīcu ir aptuveni uz pusi vairāk. Deviņas daudzprofilu lokālās slimnīcas pārtaps par aprūpes slimnīcām - tas nozīmē, ka slimnīca vairs nenodrošinās akūtās medicīnas pakalpojumus visu diennakti, vairākas citas vietējās slimnīcas savukārt turpmāk sniegs tikai ambulatorās aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministrijā (VM) uzsver - tā kā attālumi no pacienta līdz slimnīcām būs lielāki, pieaugs neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) darbs, taču vietās, kur slimnīcas vairs nenodrošināt diennakts neatliekamo palīdzību, tiks saglabātas NMP brigādes, kas pacientu vedīs uz tuvāko slimnīcu.
«Turpmāk ārstēsim hroniskos, plānveida pacientus,» nopūšas Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš, kura vadītā slimnīca ir viena lokālajām daudzprofilu slimnīcām, kuras no 1.septembra vairs nesniegs diennakts neatliekamo palīdzību. «Mums ir ļoti liela apkalpes zona - apmēram 57 000 iedzīvotāju, rajons ir blīvi apdzīvots. Ja kāds no ierēdņiem pie mums būtu atbraucis, apskatījies, kāda ir situācija realitātē, kādi rajonos ir ceļi, nevis kabinetos ar cirkuli zīmējis apkalpes zonas uz kartes,» saka U.Zeltiņš. Arī Ludzas slimnīca jaunajā slimnīcu sarakstā ierakstīta kā aprūpes slimnīca. Tiesa, tās vadītājs Juris Atstupens vēl cer, ka nākamnedēļ sarunā ar jauno veselības ministri izdosies vienoties, ka slimnīca varēs turpināt strādāt kā daudzprofilu slimnīca. Viņš atgādina - lai uzceltu jaunu korpusu ar trim moderni aprīkotām operāciju zālēm, kas nu vairs nebūs vajadzīgas, slimnīca ņēmusi četru miljonu latu lielu valsts garantētu kredītu. To atbalstīja arī VM. «Vai tiešām valsts vēlēsies šo naudu norakt?» - jautā J.Atstupens.
Valdības apstiprinātās izmaiņas tika izstrādātas demisionējušā veselības ministra Ivara Eglīša (TP) laikā. Jaunā veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) Dienai norādīja, ka tuvākajā laikā varētu «veikt nelielas korekcijas, bet ir jāsaprot, kur ņemt naudu». B. Rozentāle gan uzsvēra, ka slimnīcu skaits Latvijā esot pārāk liels un «tai, ko sauc par slimnīcu, ir tiešām jāatbilst kvalitātes kritērijiem.»
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Juris Bundulis Dienai sacīja, ka mēneša laikā ministrija turpinās sarunas ar ārstniecības iestādēm par slimnīcu apvienību veidošanu. Pagaidām no visām lokālajām daudzprofilu slimnīcām skaidri zināms, ka apvienību veidos tikai Gulbenes slimnīca un Balvu slimnīca, kuras apvienībā saredz iespēju saglabāt savus profilus.
Valdība otrdien arī nolēma samazināt valsts kompensēto pakalpojumu klāstu un apjomus, plānots uzlabot ģimenes ārstu pieejamību. Netiek paaugstinātas pacientu iemaksas.