Nākamgad budžeta konsolidācija paredzēta aptuveni 156 miljonu latu apmērā, no kuriem lielāko daļu jeb 90 miljonus latu veido izdevumu daļas pasākumi, bet 66 miljonus latu veido pasākumi ieņēmumu daļā. Ministrs sacīja, ka pašlaik par atsevišķām niansēm ar starptautiskajiem aizdevējiem vēl tiek runāts, taču ir skaidrs, ka «kopumā no aizdevējiem akcepts būs». A. Vilks sacīja, ka Latvijas optimālais IKP pieaugums nākamgad varētu būt 4%, taču prognoze, uz kuru balstīts nākamā gada valsts budžets, ir 2,5% no IKP. Premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka ar šo budžeta piedāvājumu pirmo reizi pēc vairākiem gadiem Latvija atgriežas Māstrihtas kritēriju robežās, kas ļauj strādāt pie tā, lai nākamgad izpildītu šos kritērijus gan attiecībā uz budžeta deficītu, gan inflāciju un saglabātu iespēju pievienoties eirozonai 2014. gada 1. janvārī.
2012. gada budžeta projektā uz atsevišķu mājsaimniecību budžetu attieksies divi iecerētie pasākumi - 25% pieauguma ierobežojuma atcelšana nekustamā īpašuma nodoklim zemei un 0,2% nodokļa ieviešana dzīvojamo māju palīgēkām, biznesa portālam Nozare.lv norādījusi Swedbank Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe. «Ņemot vērā to, ka pašvaldībām plānots dot lielāku brīvību attiecībā uz nodokļa maksājumu noteikšanu, atsevišķus iedzīvotājus šīs izmaiņas neietekmēs, tomēr būs daļa iedzīvotāju, kurus šīs izmaiņas kā izdevumu pieaugums skars vistiešākajā veidā. Taču, tā kā palīgēku kadastrālā vērtība, ko izmanto par pamatu nodokļa aprēķināšanai, parasti nav liela, var prognozēt, ka arī maksājumi lielākajā daļā gadījumu būs samērīgi,» sacīja D. Krampe.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka valdība pārkāpj vienošanos par nodokļu politikas stabilitāti un paredzamību, nepaaugstinot nodokļu un nodevu masu un neieviešot jaunus nodokļu objektus. Kā norāda LDDK, budžeta ieņēmumu pusē paredzēts paaugstināt azartspēļu nodokli, kā arī dubultot finanšu stabilitātes nodevu, kas kā jaunums tika ieviesta 2011. gada budžetā. Ja Latvijā tiek ieviesta lielāka nodeva salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, tad bankas zaudē konkurencē ar pārējām Baltijas valstīm, jo šīs nodevas smagums tiks pārlikts uz banku pakalpojumu izmantotājiem - uzņēmējiem un fiziskām personām.