Konference Rīgā norisinājās Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros, un tajā īpaša uzmanība tika pievērsta digitālo un vadīšanas prasmju nozīmei jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanā un e-prasmju nozīmei nodarbinātības veicināšanā un karjerā, sevišķi - jauniešu vidū. Konferencē piedalījās ap 250 starptautiska mēroga informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares profesionāļu, e-prasmju politikas veidotāju, nozares uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju no 32 valstīm. Uzņēmumi dalījās savā veiksmīgas attīstības pieredzē, kā arī analizēja potenciālās jaunās darba vietas, kuras varētu rasties, pateicoties digitālajai attīstībai. Tika arī spriests par nepieciešamību harmonizēt IKT kompetenču un sertifikācijas sistēmu Eiropā, kas palīdzētu ātrāk apmācīt jaunos darbiniekus, tāpat tika diskutēts par inovatīvu izglītību un mācību risinājumiem, kas balstīti uz interaktīvām tehnoloģijām.
Konferencē pieņemtajā Rīgas e-prasmju deklarācijā noteiktie principi paredz vairāk un mērķtiecīgāk investēt digitālajās tehnoloģijās un e-prasmju apguvē, mazināt jauniešu bezdarbu Eiropā, izmantojot e-prasmes, tāpat turpināt jau iesāktās iniciatīvas, veicināt digitālo uzņēmējdarbību un Eiropas IKT speciālistu profesionālo izaugsmi utt. Bet līdz ar deklarāciju atklātajā kampaņā e-Skills for Jobs 2015, kas notiks visā Eiropā, iestādes un privātās organizācijas kopīgi realizēs dažādas aktivitātes un pasākumus, akcentējot digitālās izglītības apguvi, mācību saturā plašāk izmantojot dažādus IKT risinājumus, kā arī iepazīstinās ar darba un karjeras iespējām Eiropā. Kampaņas ietvaros ES valstīs un arī Latvijā no 23. marta notiks E-prasmju nedēļa, kas piedāvās dažādas aktivitātes plašam cilvēku lokam.
Pētījumu organizācijas prognozē, ka līdz 2020. gadam IKT nozarē Eiropā tiks piedāvāts papildu 660 000 darba vietu, bet šis skaitlis varētu augt pat līdz 820 000, ja talantīgo darbinieku skaits pārsniegtu pašreizējās prognozes. Pēdējos desmit gados Eiropā IKT nozarē darba vietu skaits ir turpinājis pieaugt, neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko situāciju un satraucošo bezdarba līmeņa pieaugumu, īpaši gados jauno darba meklētāju vidū. Vislielākais darba vietu pieaugums ir bijis augsti kvalificēto darba vietu jomā, kurā pieprasījums turpinājis pārsniegt piedāvājumu. Laika posmā no 2011. līdz 2013. gadam darba vietu skaits IKT nozarē palielinājies par gandrīz 14% gadā, un pat piesardzīgākās prognozes liecina, ka līdz 2020. gadam pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka turpinās augt par 4,6% gadā. Tajā pašā laikā gan valsts, gan privātajā sektorā daudzās ES valstīs trūkst darbinieku ar e-prasmēm - par spīti augstajam bezdarba līmenim un tam, ka e-prasmes kļūst arvien nepieciešamākas visdažādākajās darbavietās, ne tikai tehnoloģiju uzņēmumos.