Vajag modernu pieeju
Onkoloģisko pacientu atbalsta deputātu grupas vadītājs, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (Vienotība) skaidro, ka onkoloģijas jomā finansējums prioritāri novirzāms tam, lai apmaksātu inovatīvus medikamentus, ar kuriem iespējams panākt daudz labākus ārstēšanas rezultātus un pat nodrošināt darbspēju atjaunošanu, kaut jomu, kuras vajadzētu sakārtot, gan onkoloģijā, gan medicīnas sistēmā kopumā ir daudz. «Naudas pietrūkst visur! Taču onkoloģijas joma ir katastrofālā stāvoklī, un tieši vēzis ir mirstības izraisītājs valstī numur divi pēc sirds un asinsvadu slimībām. Taču, kaut sirds slimības ir nāves cēlonis numur viens, to diagnosticēšanas un ārstēšanas sistēma ir daudzmaz sakārtota, sabiedrība informēta. Visi zina, kāda nozīme ir stabilam holesterīna līmenim un ka aptaukošanās ir kaitīga, asinsspiedienu iespējams izmērīt jebkurā aptiekā, arī invazīvā kardioloģija, ja runājam jau par sarežģītām manipulācijām, ir augstā līmenī. Taču, tiklīdz runa ir par onkoloģiju, šīs slimības saistās ar bailēm un izmisumu. Lielākoties cilvēkiem nav skaidrs, kas ar viņiem notiks, pie kāda ārsta jāvēršas, kāda būs terapija. Daudzi diagnozi vēzis uztver kā nāves spriedumu un arī garo rindu pie speciālistiem un nesaprotamo izmeklējumu dēļ vispār baidās doties pie ārsta,» uzskata R. Ražuks. Viņaprāt, arī skrīninga programmas - profilaktiskās pārbaudes agrīnai dzemdes kakla, krūts vai zarnu vēža atklāšanai - nav sniegušas cerēto efektu, un sabiedrības grupas, kurām tās paredzētas, gana efektīvi neizmanto iespēju savlaicīgi un bez maksas pārbaudīt savu veselību. «It kā vajadzētu būt tā, ka pacientiem, kam sākotnējās pārbaudēs tiek atklāts audzējs, turpmākajiem izmeklējumiem ir dots tā sauktais zaļais koridors - tas nozīmē, ka nav jāgaida rindā uz turpmākajiem izmeklējumiem un ārstēšanu par valsts naudu, taču praksē tas īsti nedarbojas. Taču tikpat būtiska kā savlaicīga un precīza diagnostika ir arī inovatīvo medikamentu izmantošana ārstēšanā, un lielai daļai no papildu 10 miljoniem, ja Saeima nobalsos par to piešķiršanu, vajadzētu nonākt tieši to nodrošināšanai,» uzskata Saeimas deputāts.
Bez rīcības plāna neiztikt
«Onkoloģijas nozarei nauda ir nepieciešama, un patlaban tā ir prioritāte, taču jāsaprot, ka ar finansējuma palielināšanu vien mēs visas problēmas atrisināt nevaram. Ir jābūt skaidrai sistēmai, kā rīkoties, ar ko sākt, cik lielu finansējuma daļu kur novirzīt. Veselības ministrija ir solījusi līdz 1. decembrim iesniegt programmu, kas skaidros, kā sadalāmi līdzekļi onkoloģijā un kā tiks veikta to izlietojuma uzraudzība. Nepieciešams palielināt gan finansējumu inovatīvu medikamentu nodrošināšanai, gan diagnostikai, gan efektīvākai zaļā koridora funkcionēšanas nodrošināšanai. Nedrīkst aizmirst arī par ārstu un medmāsu algām. Ja nebūs skaidras programmas, kā izlietot naudu, var piešķirt kaut miljardu un tas izšķīdīs kopējā katlā,» spriež Saeimas deputāts Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs). Viņš uzsver, ka jāturpina arī sabiedrības izglītošana par vēža profilaksi un ārstēšanu, jo vairāk nekā 30% no vēža izraisītajiem nāves gadījumiem varētu novērst, mazinot cilvēku uzvedības riska faktorus un mudinot regulāri sekot līdzi veselības stāvoklim, fiksēt izmaiņas un doties pie ārsta.
Saeimas deputāte Aija Barča, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja, norāda, ka, viņasprāt, 10 miljonu papildu finansējums onkoloģijai galvenokārt būtu novirzāms jaunās paaudzes medikamentu nodrošināšanai par valsts līdzekļiem, nevis kā tas bieži vien ir patlaban, kad cilvēki lūdz ziedojumus sabiedrībai vai ir spiesti ņemt kredītus vai pārdot īpašumus, lai samaksātu par zālēm. «Ir jāizstrādā principi, kurus definē Veselības ministrija un realizē Nacionālais veselības dienests, kā notiks sadarbība ar zāļu ražotājiem, lai šie inovatīvie medikamenti, kas, protams, ir arī dārgāki, būtu pieejami slimniekiem valsts kompensētās ārstēšanās sastāvā. Taču nedrīkst aizmirst arī par nepieciešamību nodrošināt vēža slimnieku rehabilitāciju pēc onkoloģiskās saslimšanas, ja tie ir izārstēti vai turpina atveseļošanos. Ministrijai un Saeimai ir jāsadarbojas ar pacientu organizācijām un kopā jāvienojas par labākajiem risinājumiem, un papildu finansējums ir viens no instrumentiem, kā sakārtot sistēmu,» apgalvo A. Barča.
Cer uz sistēmas sakārtošanu
Onkoloģijā kā trīs galvenās grupas jāizceļ diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija, uzskata Zarnu vēža pacientu organizācijas EuropaColon Latvija vadītājs Uldis Vesers. «Nauda onkoloģijai ir ārkārtīgi nepieciešama. Un jābūt noteiktiem principiem, kur nonāk finansējums, arī šie papildu 10 miljoni eiro, par kuru piešķiršanu onkoloģijas jomai, es ceru, Saeima nobalsos pozitīvi. Naudai jānonāk pie pacientiem, nevis administratīvo izdevumu segšanai vai tamlīdzīgu caurumu aizlāpīšanai. Patlaban ļoti pietrūkst līdzekļu tieši inovatīviem kompensējamiem medikamentiem, šajā ziņā būtiski atpaliekam ne tikai no Eiropas valstīm, bet arī no kaimiņiem Lietuvas un Igaunijas,» uzskata U. Vesers. Viņaprāt, finansējums medicīnai un atsevišķi onkoloģijai gadu gaitā palielinās, taču pieaug arī citas izmaksas, kaut vai elektrība kļūst dārgāka un vēl citi pakalpojumi, tāpēc sistēmas sakārtošanai nepieciešamas reformas, ne tikai nauda vien. «Pielikt pa kripatiņai kaut kādu naudu būtībā ir ugunsgrēka dzēšana. Bez reformas pašā sistēmā nelielas naudas piešprices būs vien caurumu lāpīšana. Ja nav naudas izmeklējumiem, veidojas neadekvātas rindas. Ja nav naudas ārstēšanai, samazinās slimnieku dzīves ilgums, pieaug mirstība, cieš arī dzīves kvalitāte un galu galā arī valsts budžets, kas maksā par neefektīvu ārstēšanu, un pacients nav darbspējīgs un neatdod naudu kā nodokļu maksātājs,» stāsta pacientu organizācijas vadītājs, vienlaikus uzsverot, ka bez finansējuma palielināšanas neiztikt un 2019.-2020. gadā vajadzētu sasniegt tādu līmeni, ka veselības nozarei tiek atvēlēti vismaz 4% no IKP.
Mūsdienīgi medikamenti un psihosociālā rehabilitācija - šīs grupas kā galvenās, kam nepieciešami uzlabojumi un finansējums, savukārt akcentē ginekoonkoloģisko pacienšu organizācijas GINO vadītāja Solvita Rubene. «Patlaban ir svarīgi, ka onkoloģijas pacienti nejūtas pamesti likteņa varā. Gan manabalss.lv savāktie 10 000 parakstu, gan daudzu Saeimas deputātu paustais atbalsts papildu finansējuma piešķiršanai rāda, ka sabiedrība un valdība ir ieklausījusies vēža slimnieku problēmās. Tas ir būtisks solis sistēmas sakārtošanā,» pauž S. Rubene.
«Gribētos, lai šis balsojums par papildu 10 miljonu eiro piešķiršanu onkoloģijai ir izšķirošs un politisks un apgāž pieņēmumu, kas jau sāka nostabilizēties, ka mūsu sabiedrībai pietrūkst cilvēkmīlestības un ka valdība nesaprot iedzīvotāju problēmas. Uzskatu, ka iedzīvotāji kļūst aizvien informētāki, rūpējas par savu veselību aizvien vairāk, taču pilnvērtīgai dzīvei ir nepieciešams, lai visa veselības sistēma funkcionētu tā, ka ikviens saslimušais justu atbalstu un medicīnas pakalpojumu pieejamību,» uzskata krūts vēža pacienšu organizācijas Vita vadītāja Irīna Januma. Viņa pret Saeimas balsojumu ir noskaņota pozitīvi un uzskata - politiķi saprot, ka, nenodrošinot pietiekamu finansējumu onkoloģijai, pieaugs mirstība, turpināsies darbaspēka aizplūšana uz tām valstīm, kurās medicīnas sistēma ir sakārtotāka un arī onkoloģiskās slimības tiek ārstētas augstākā līmenī, kaut vai Lietuvā un Igaunijā, kas to paveica jau 2007.-2008. gadā.
Ir izskanējušas vairākas idejas par to, kā uzlabot medikamentu terapijas pieejamību pacientiem, bet konkrēti lēmumi šajā jomā vēl nav pieņemti, informē Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas preses sekretāre Agnese Zarāne. Šā gada 14. septembrī Veselības ministrijā risināsies speciālistu diskusija par attiecīgajiem jautājumiem, un pēc tās varēs sniegt plašāku komentāru par iespējām uzlabot medikamentu kompensācijas modeļus onkoloģijas pacientiem.