Radītās sekas NVA apņēmusies izskaust gan ar dažādu pasākumu palīdzību, gan komunikācijas uzlabošanu jauniešiem bezdarbniekiem, jo aģentūrā pēc palīdzības viņi vēršas samērā gausi. Savukārt kā labu problēmas preventīvo pasākumu klātesošie rosināja obligāta karjeras izvēles priekšmeta ieviešanu skolās reizi nedēļā.
CV-Online Latvia veiktā uzņēmumu aptauja pierāda, ka jaunība 63% gadījumu darba devēju acīs būs vērā ņemama priekšrocība, ja nāksies izšķirties starp vairākiem kandidātiem. Tomēr, par spīti tam, viņiem pieklibo virkne citu prasību -praktiskas zināšanas, svešvalodas, lietišķā komunikācija, nopietna attieksme pret darbu, motivācija un vēlme mācīties, mērķtiecīgums, izklāsta uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Aivis Brodiņš. «Darba intervijās uz jautājumu, kāds cilvēkam ir mērķis, daudzi nemaz nevar atbildēt,» viņš stāsta.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka karjeras virzība skolās patlaban ir ļoti zemā līmenī. «12. klases absolventiem domāt par karjeras izvēli jau ir stipri par vēlu. Viņi jau ir izvēlējušies eksāmenus. Patiesībā par to jāsāk runāt jau pirms skolas,» pauž I. Kalvāne. CV online-Latvia pārstāvis A. Brodiņš rosināja skolās reizi nedēļā ieviest karjeras izvēles priekšmetu, kur skolotāji orientētu jauniešus uz savlaicīgu pareizās izvēles izdarīšanu. Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis, to atbalstīdams, pauda, ka tādā gadījumā būtu nepieciešama pedagogu apmācība.
«Tā ķerras stumdīšana par 1000 latiem mums šobrīd ļoti dārgi maksā. Cilvēkam ir emocionāli grūti, jo nav to 1000 latu un vilciens arī ir aizgājis - viņš nevar vairs atgriezties vidusskolas klasē, jo viņa klasesbiedri šobrīd ir kādā tehnikumā, kādā augstskolā,» par bezdarbu, ko radījusi jauniešu kāre pēc ātras un lielas peļņas, stāsta I. Kalvāne. Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku (71%) ir zems izglītības līmenis, profesionālo izglītību apguvis 21%, savukārt augstāko - 7%. Ņemot vērā šķēršļus, kas kavē atrast darbu vairākumam jauniešu, LM nākamajos divos gados plāno virkni pasākumu izglītības līmeņa celšanai, kas tiks īstenoti, uzņemoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu virssaistības. Piemēram, profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguvei jauniešiem ar pamata vai vispārējo izglītību piešķirs papildu finansējumu 4,3 miljonu latu apmērā. Savukārt par diviem miljoniem latu aptuveni 40 000 mazizglītoto bezdarbnieku mēģinās atgriezt izglītības sistēmā.
Kopumā 15 378 bez darba esošos jauniešus veido tie, kuri reģistrējušies NVA, lai saņemtu palīdzību vai «sliktākajā gadījumā izpildītu sociālā dienesta prasības». Kopumā NVA jauniešu vidū netiek uzskatīta par populāru atbalsta sniedzēju, ko apzinās arī pati aģentūra. «Es pilnīgi piekrītu, ka mums ir jāatrod veids, kā runāt ar cilvēkiem, lai liktu viņiem saprast, ka tā ir iespējamā palīdzība,» atzīst NVA Pakalpojumu departamenta direktore I. Kalvāne.
Patlaban aģentūra ir izveidojusi gan Twitter kontu, gan Facebook lapu, kas šķietami varētu uzrunāt jauniešus, tomēr galvenā problēma, iespējams, esot tajā, ka komunikācija ar jauniešiem klātienē nav atbilstoša: «Kad nāk jauniešu auditorijā, tu nevari būt augstprātīgs, ir jābūt līdzvērtīgam. Jārunā pieklājīgi, bet tādā valodā, lai jaunietis tevi saprot.»