Jāiztur…
«Pašlaik tiem, kam ir grūti, vienkārši vajag sakost zobus un izturēt. Un dažiem nemaz nav grūti,» secina uzņēmējs un mecenāts Vilis Vītols. Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis aicina pieņemt, ka situācija, kurā mēs atrodamies, nav nekas neparasts: «Pasaules lielie cikli ir 7-8 gadi, šoreiz viens ir izkritis - divreiz garākais periods mums licis aizmirst cikliskuma sistēmu.» M.Hazans gan piebilst, ka Latvijas situācija ir sarežģītāka, jo mums bez pasaules cikla bija arī savas problēmas.
V.Vītolu nomācot devalvācijas temats un «tas, ka ir cilvēku grupa, kas burtiski bīda šo domu». Uz jautājumu, vai tie ir ieinteresēti devalvācijā, viņš atbild: «Es domāju, ka jā, jo nav cita izskaidrojuma - vai nu muļķība, vai ieinteresētība. Kas varētu būt ieinteresēti? Es neticu, ka, piemēram, Biķa kungs ir ieinteresēts devalvācijā, jo - ko tad devalvācija dod? Devalvācija dod lētākas algas. Mums tās jau ir devalvētas.» Pēc V.Vītola domām, cilvēkiem tiek nepareizi pasniegts piemērs no Argentīnas, ka tā it kā mēģināja uzturēt stabilu valūtu, bet tas beidzās ar krahu - tā bija spiesta devalvēt valūtu. «Argentīnas valdība mēģināja ieviest stabilu valūtu, bet tai pašā laikā turpināja izdot vairāk, nekā ienāca. Esmu secinājis, ka ekonomika - valsts, uzņēmuma vai ģimenes -, kas izdod vairāk, nekā ienāk, agrāk vai vēlāk nonāks grūtībās.»
Svarīgi tagadnes lēmumi
Bet kas notiks pēc krīzes? J.Biķis uzsver - atbilde meklējama tagadnes rīcībā ģimenē, uzņēmumā un valstī. Sarunas rīkotāju pārstāvis Ekonomistu apvienības 2010 prezidents Ojārs Kehris uzskata, ka šis laiks ir arī lieliska iespēja ieguldīt sevī. Portāla draugiem.lv dibinātājs Lauris Liberts atgādina, ka nekustamā īpašuma burbulis kā melnais caurums bija iesūcis visus gudros prātus - tagad tie var veltīt savu enerģiju biznesa attīstībai, jo vairs nav problēmu ar darbaspēku un nav jāmaksā neadekvātas algas.
Tomēr izšķiroši būs stratēģiskie lēmumi. «Ja uzņēmums vai valsts būs sevi sakārtojis tā, ka būs vienādā konkurencē ar pārējiem, atveseļošanās var būt ļoti strauja un mēs varam iekarot lielāku tirgus daļu,» saka J.Biķis. Pēc V.Vītola domām, kopumā valdība, samazinot budžetu, dara pareizi, tomēr dažas lietas, viņaprāt, varētu darīt labāk. «Tam, ka dividendēm uzliks 10% ienākuma nodokli, nevaru piekrist. Personas peļņai uz dividendēm jābūt tādam pašam nodoklim kā pārējiem ienākumiem - 23%. Uzņēmumu peļņai gan jābūt 10%, varbūt pat nullei, jo tas stimulē ieguldīt peļņu atpakaļ uzņēmumā.» Arī M.Hazans uzskata, ka budžeta sakārtošana vairāk notiek uz maznodrošināto slāņu, nevis turīgāko rēķina. Ilustrācijai viņš min nekustamā īpašuma nodokli, kas tomēr netika pieņemts progresīvajā variantā, kā arī neapliekamā minimuma samazinājumu.
Pēc J.Biķa domām, politiķi nemāk sabiedrībai izskaidrot budžeta lietas. «Tiešā samazināšana ir ļoti grūta, jāveic reformas. Tas, ka mēs visu laiku aicinām tautu uz streikiem un piketiem un radām cerību, ka šo procesu apturēs, ir vislielākā kļūda.»
Viņaprāt, ne vienmēr reformu veikšanai vajadzīga liela nauda. «Piemēram, meža nozarē ir daudz sīku jautājumu, kuriem nav vajadzīgs finansējums, bet kuru sakārtošana var dot lielu efektu,» stāsta J.Biķis. «Mums nevajag kopēt bagātās valstis, jo tās var iedzīvināt ekonomiku ar finansēm, mums sildīšana būtu jānoliek vienu līmeni zemāk, «savācot» jautājumus, ko bloķē savstarpēja sasaiste, noteikumi vai aizspriedumi.» Tādēļ viņš iesaka veidot nozaru vai attīstības tēmu programmas.
Radikāls risinājums?
V.Vītols savukārt aicina apdomāt radikālāku risinājumu - kriminālsodu par izvairīšanos no nodokļiem, kā tas ir, piemēram, ASV. M.Hazans uz to gan atbild, ka «mums ir ļoti daudz uzņēmēju, kas maksā aploksnēs. Cietumu nepietiks!». V.Vītols oponē: «Tiklīdz draudēs cietumsods, 95% cilvēku vairs nemaksās aploksnēs.» Profesors savukārt uzskata: «Kad no vienas puses būs pilnīgacaurskatāmība un racionālisms izmantošanā, kad nebūs kliedzošu piemēru, šī tendence samazināsies. Tad var palielināt sodus.» L.Liberts norāda uz otru medaļas pusi - joprojām pastāvošo korupciju. «Efektīvākais uzņēmums, kas piedāvājis zemāko cenu, zaudē uzņēmumam, kas nestrādā pietiekami efektīvi, kuram ir ļauts dzīvot tikai tāpēc, ka tam ir pieeja pie svarīgiem cilvēkiem. Tas ir būtisks šķērslis labvēlīgai augsnei maza uzņēmuma attīstībai.»
Demogrāfijas problēma
Bet kas notiks pēc sakārtošanās? «Pirms neatkarības mums bija skaidrs mērķis atgūt neatkarību, tad - jāiestājas ES (lai lielāks tirgus) un NATO (lai aizsargāti). Pēkšņi neesam skaidrībā, kas ir nākamais solis. Man šķiet, ka tieši ekonomikas jomā ir redzams nākamais solis - eiro ieviešana,» saka V.Vītols. «Otrs, ko mūsu valdošās aprindas neredz, negrib redzēt vai negrib ar to nodarboties, - mums taču beidzot jāsāk risināt demogrāfijas problēma.» Viņaprāt, ir nepareizi domāt, ka tā ir atkarīga tikai no katra cilvēka - valsts to var iespaidot ar nodokļiem, pabalstiem, novirzot naudu bērnu slimnīcām utt.