Var saslimt pat 30%
Ar cūku gripu, kas pavasarī sāka izplatīties no Meksikas, inficējušies simtiem tūkstošu cilvēku. Veselības aizsardzības eksperti secina, ka šis vīruss izplatās četras reizes ātrāk nekā citi. Pasaules Veselības organizācija (PVO) jūnijā atzina, ka vīruss izraisījis pandēmiju. «Šis vīruss izplatās neticamā, gandrīz nedzirdētā ātrumā,» intervijā Le Monde teica PVO vadītāja Mārgareta Čaņa. Viņa pauda bažas, ka biezi apdzīvotās valstīs ar cūku gripu varētu saslimt līdz pat 30% iedzīvotāju, visā pasaulē saslimušo cilvēku skaits varētu sasniegt divus miljardus.
Ziņas par slimības straujo izplatīšanos pesimistiem devušas ieganstu zīmēt drūmus scenārijus par 1918.gada spāņu gripas pandēmijai līdzīgas nelaimes atkārtošanos (toreiz gripa nonāvēja desmitiem miljonu cilvēku). Taču mediķi uzsver, ka pagaidām nav pamata panikai, jo cūku gripas vīruss ir nāvējošs tikai nelielai daļai saslimušo. «Tā nav kā trakumsērga, kas ir 100% nāvējoša. Mēs runājam par slimību, no kuras lielākā daļa cilvēku ļoti labi atveseļojas,» vēsta PVO vakcīnu pētījumu vadītāja Marija Pola Kjenī.
Pirms pāris gadiem līdzīgu satraukumu izraisīja putnu gripa jeb H5N1 vīrusa paveids, taču saceltais tracis nebija atbilstošs upuru skaitam. PVO dati rāda, ka kopš 2003.gada ar putnu gripu saslimuši 440 cilvēki, no kuriem 262 nomiruši. Daudz lielāku postu nodara parastā gripa, kas katru gadu pasaulē nonāvē no 250 000 līdz 500 000 cilvēku.
Vairāk apdraud jauniešus
Cūku gripa ir nedaudz bīstamāka par parasto gripu, jo pētījumi rāda, ka nomirst aptuveni katrs simtais saslimušais. Tiesa gan, starp cūku gripu un parasto gripu vērojamas būtiskas atšķirības apdraudēto sabiedrības grupu ziņā. Parastā gripa ir bīstama galvenokārt veciem cilvēkiem, taču cūku gripa apdraud arī bērnus un cilvēkus spēka gados, kas parasto gripu izslimo bez īpašām problēmām. Līdz pat 40% mirušo ir jauni cilvēki. Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centra pētījums liecina, ka veciem cilvēkiem cūku gripa nav tik bīstama, jo tikai 12% mirušo bija vecāki par 60 gadiem. Iespējams, sirmgalvju organismam ir lielāka imunitāte pret šo vīrusu, jo savulaik viņi saskārušies ar līdzīgiem vīrusiem.
Zinātnieki raizējas, ka H1N1 vīruss varētu piedzīvot mutācijas, kas to padarītu daudz nāvējošāku. Piemēram, šis vīruss varētu savienoties ar putnu gripas vīrusu H5N1, tas būtu ļoti bīstami, jo cūku gripas straujā izplatība būtu apvienota ar putnu gripas smago iedarbību uz cilvēka organismu. «Sliktākais scenārijs būtu, ja kāds, kas jau inficēts ar H5N1, saslimtu arī ar cūku gripu,» žurnālam New Scientist stāsta vīrusu pētnieks Džons Edmundss. Pētījumi gan rāda, ka cūku gripas vīruss nevis apvienojas ar citiem vīrusiem, bet gan tos izkonkurē. Piemēram, Austrālijā, kur ziema jau tuvojas beigām, ap 80% slimnieku bija inficējušies tieši ar cūku gripu.
Vakcīnas vēl nav
Cīņā pret cūku gripu varētu palīdzēt arī vakcīnas, kas pašlaik tiek izstrādātas un pārbaudītas. Ķīnā jau apstiprināta pirmā vakcīna, turklāt uzņēmums Sinovac vēsta, ka varētu pietikt ar vienu poti, nevis divām, kā to plāno citās valstīs. Vispirms paredzēts vakcinēt mediķus, bērnus un grūtnieces. Austrālijas uzņēmums CSL esot sācis vakcīnu ražošanu, taču jau tagad skaidrs, ka visiem vakcīnu nepietiks, jo to ražotāji nevarēs tik ātri apmierināt pieprasījumu. Farmācijas uzņēmumiem būs nodrošināta laba peļņa, jo viena vakcīna varētu maksāt līdz pat 20 dolāriem (desmit latu), bet lielvalstis jau pasūtījušas desmitiem miljonu dozu.