Kamēr amatpersonas vēl meklē Mades nāvē vainīgos un policija domā par kriminālprocesa ierosināšanu, Mežavairogu saimnieki Mārtiņš un Danuta Priedes atzīst - daudz ko varēja un vajadzēja darīt citādi. Viņi gan uzsver - svarīgāk tagad ir noskaidrot, kas vainīgs bēgšanas cēloņos, nevis sekās, tas ir, kāpēc pēc pirmās bēgšanas Mades voljers tika atzīts par lāču turēšanai derīgu. Skaidru atbildi uz šo jautājumu amatpersonas pagaidām sniegt nespēj.
Sāka ar mežacūku
Līgatnes lāču puiku gaidāmo pagaidu mājvietu privāto zoodārzu Mežavairogi saimnieki sākuši veidot 1999. gadā, kad viņu aprūpē nonākusi mežacūka Paulīne. Ar laiku Paulīnei pievienojušies citi meža dzīvnieki, piemēram, aklais vilks Niko, kurš iepriekš nežēlīgos apstākļos nelegāli turēts kādā savrupmājā. Kad pirms septiņiem gadiem Rīgas Zooloģiskā dārza filiālē Kalvenē piedzimušas lāču trīnītes Māra, Laima un Dēkla, Mežavairogu saimnieki pieņēmuši arī viņas, jo izrādījies, ka citiem zoodārziem lācenes nevajag. Dēkla gan pirms gada mirusi - nepamodās no ziemas miega, saka Mārtiņš. Tomēr Laima un Māra, kā jau īstas pusaudzes, aktīvi rotaļājas un ik pa brīdim caur restēm ziņkārīgi apošņā svešiniekus.
2009. gadā meža dzīvniekiem pievienojušies arī klaiņojoši suņi un kaķi, jo no privāta zoodārza Mežavairogi pārveidoti par vienīgo mājas un savvaļas dzīvnieku patversmi Latvijā.
Vaina alās
Pēc Mades nāves advokāts Saulvedis Vārpiņš vērsās policijā, prasot izmeklēt, viņaprāt, iespējamo kriminālo nolaidību un nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kas saskatāma šajā notikumā. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē Dienai paskaidroja, ka, tiklīdz iesniegums tiks saņemts, tiks lemts par kriminālprocesa ierosināšanu.
Šī gan nebija pirmā reize, kad Made devās brīvsolī. Jautāta, kāpēc pēc pirmās Mades bēgšanas pērn augustā lācenes voljers netika uzlabots, Gaujas Nacionālā parka fonda valdes priekšsēdētāja Baiba Pavloviča Dienai skaidroja, ka toreiz Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP) esot oficiāli prasīta nauda voljera uzlabošanai un pārvalde esot izdarījusi neatliekamos darbus, pēc kuriem tās komisija atzinusi, ka iežogojums ir drošs. Kas bijis komisijā, viņa nezinot.
Tagad gan izrādījies, ka komisijai nav bijusi taisnība - Made izbēga atkal, izrokot tuneli. Jautāts, kāpēc tas netika novērsts, ja jau bija zināms, ka pret rakšanu iežogojums nav drošs, DAP Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš Dienai atbildēja, ka problēmu bija iecerēts novērst, uzceļot jaunu voljeru, nevis liekot ielāpu uz ielāpa vecajam. Pa ziemu savākti nepieciešamie līdzekļi, nupat jau plānots sākt būvdarbus, bet nepaveicies, un Made atkal izbēgusi pirms tam. Lai noskaidrotu, kurš īsti saucams pie atbildības par Mades atkārtoto bēgšanu, DAP sākta administratīvā lietvedība, kas vainīgajiem var beigties ar 1000 latu lielu sodu. R. Auziņš gan krimināli sodāmas nolaidības pazīmes šajā gadījumā nesaskata, bet atzīst - tas jāizvērtē likumsargiem.
Stingra režīma lācenes
Mežavairogos šādu notikumu atkārtošanās nedraudot. «Mūsu meitenēm ir režīms - pa dienu ārā voljerā, pa nakti iekšā midzenī. Voljerā kategoriski atsakāmies viņas barot, tāpēc septiņos vakarā viņas jau gaida pie durvīm, un, kad viņas ir iekšā, katru vakaru varam pārbaudīt, vai nav sākušas rakt alas,» skaidro Mārtiņš. Aplokam ir zemē ierakti pusotru metru dziļi betona pamati, kam vienā dienā lācis garām parakties nevar. Māra katru rudeni rokot alas, dienā izrakdama vidēji trīs metrus, bet, kad viņas alas sāk tuvoties voljera pamatiem, tās iebrucina un pieber ar akmeņiem. Tagad arī Puikam un Mikam nāksies radināties pie šādas dienaskārtības.
Mežavairogu saimnieki gan Mades ķērējus nesteidz vainot lācenes nāvē - ja reiz viņa bija izbēgusi, bija jādara viss iespējamais, lai netiktu apdraudētas cilvēku dzīvības. Viņuprāt, uz nepatīkamiem jautājumiem būtu jāatbild voljera uzturētājiem. «Kāpēc pēc pirmās Mades bēgšanas voljers tika atzīts par labu esam lāču turpmākajai turēšanai? Sākt vākt naudu ir ļoti forši, bet tas lācis ir te un tagad. Kamēr vāks naudu, notiks nelabojamais, un to naudu varēs ielikt krājkasītē,» dusmojas Danuta.
Var beigties bēdīgi
Līgatnē tagad paliks tikai Mades māte Ilzīte, kura nekad neesot mēģinājusi rakt alas, līdz ar to nav pamata bažīties, ka viņa varētu izbēgt. Mikam un Puikam būs jāpārvācas uz Mežavairogiem.
Mežavairogu saimnieki apzinās, ka, piekrītot uzņemt Puiku un Miku, ir uzņēmušies lielu risku, jo ir gana nopietna iespējamība, ka iemidzināšana, pārvietošana un kastrēšana lāčiem var beigties bēdīgi, un tādā gadījumā arī viņu virzienā tiks raidītas kritikas šautras. Tomēr bez tā iztikt nevar, jo dzīvniekiem būs jādala viens aploks. «Visi Latvijā nebrīvē esošie lāči ir radinieki. Arī Līgatnes lāči, kas brauks pie mums, ir mūsu meiteņu radi. Tas ģenētiskais materiāls ir tāds, ka pavairot viņus tālāk kategoriski nedrīkst,» skaidro Mārtiņš.