Neapšaubāmi uzņēmējiem būs ļoti daudzi praktiski ieguvumi, kas saistīti ar eiro ieviešanu. Viens no būtiskākajiem ir tas, ka tiek samazināti valūtu riski tiem uzņēmumiem, kuri strādā eirozonā. Turklāt - no investīciju piesaistes viedokļa raugoties - minēto risku samazinājums padarīs Latviju pievilcīgāku ārvalstu investoru skatījumā. Valūta būs viena un tā pati, un līdz ar to eirozonas investoriem būs vienkāršāk strādāt Latvijā.
Prognozējat, ka Latvijas pievienošanās eirozonai sekmēs investīciju ienākšanu?
Tā tam vajadzētu notikt.
Kā jūs raksturotu tendences, kas patlaban Latvijā dominē juridisko personu līzinga jomā? Krīze ir pārvarēta?
Var teikt, ka tirgus stabilizējies, pārdošanas apjomi ir stabili. Ja runājam par industriālo līzingu un komerctransporta līzingu, tad it īpaši lauksaimniecības jomā diezgan liels ieguldījumu virzītājspēks ir Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi. Drīzumā sākas jaunais ES plānošanas periods, bet vēl nav pilnīgi skaidrs, kad ES finansējums atkal būs pieejams. Domāju, ka tieši tāpēc pagaidām tirgū valda piesardzība. Kad atkal būs pieejams ES finansējums, tad arī investīciju apjoms augs.
Runājot vēl par līzingu, jāuzsver, ka aktuāla tendence, kam jāpievērš uzmanība, ir vēlme finansēt objektus bez pirmās iemaksas, kas neapšaubāmi nav labs risinājums ilgtermiņā, jo tas, ka uzņēmums uzņemas pārāk lielas saistības, rada nopietnus riskus līzinga kompānijai.
Jūs domājat, ka pirmajai iemaksai jābūt?
Jā, pirmajai iemaksai noteikti jābūt, lai risks tiktu sabalansēts.
Vēlme atteikties no pirmās iemaksas saistīta ar to, ka līzinga devēji grib piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu?
Parasti tieši tā ir.
Ko, jūsuprāt, par ekonomisko situāciju Latvijā liecina tas, ka saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem aizvien pieaug uzņēmumiem izsniegtie aizdevumi? 2013. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijas uzņēmumiem izsniegts par 14% lielāks aizdevumu apjoms nekā pērn.
Lai gan aizdevumu apjoms pieaug, ja skatāmies uz banku kopējo kredītportfeli, tas samazinās. Ļoti straujš kredītu pieaugums bija līdz 2008. gadam, respektīvi, pirms ekonomiskās krīzes, pēc tam kredītu pieaugums sāka kristies. Mēs joprojām esam tajā procesa posmā, kad kredītsaistības vairāk tiek dzēstas nekā nāk klāt. Būtisks iemesls tam ir tas, ka diezgan liels finansējums bijis ieguldīts nekustamā īpašuma jomā.
Tagad šī joma atkal kļūst dinamiskāka, un tas gan cieši saistīts ar termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu, jo nevar noliegt, ka termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība ir veicinājusi nekustamo īpašumu tirgus izaugsmi. Vietējā mērogā nekustamo īpašumu tirgus joprojām stagnē. Analizējot situāciju ar investīcijām, var secināt, joprojām uzņēmumi ir gana piesardzīgi attiecībā uz investīciju veikšanu nekustamā īpašuma sektorā. Tas saistīts arī ar to, ka svarīgi ienākuma avoti mūsu - Latvijas - ekonomikai šobrīd nenoliedzami ir balstīti eksporta tirgos. Patlaban Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos, respektīvi, eirozonā, ir diezgan liela nenoteiktība, tāpēc arī investīcijas kavējas, bet, situācijai ES kļūstot saprotamākai, investīcijām noteikti vajadzētu pieaug.
Pieminējāt termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu. Jūs pārstāvat viedokli, ka tāda piešķiršanas kārtība, kāda bija līdz šim, veicināja nekustamā īpašuma tirgus attīstību?
Par to nav šaubu, to katrs var pamanīt, pat ejot Rīgā pa ielu. Pirms šīs uzturēšanās atļauju programmas sākšanas jauni celtniecības projekti faktiski netika sākti, tagad šādi projekti tiek īstenoti un mēs to redzam pilsētvidē.
Runājot vēl par kredītiem, uzņēmējdarbības iesācējam vajadzētu ņemt kredītu bankā biznesa uzsākšanai?
Uzņēmējdarbības iesācējs var to darīt, bet vērts apsvērt iespēju saņemt finansējumu no riska kapitāla fondiem.
Tas, ka labs atbalsts biznesa sācējiem var būt riska kapitāla fondi, tiek uzsvērts bieži, bet Latvijā ne vienam vien riska kapitāls šķiet kaut kas neizprotams. Kāda patlaban ir riska kapitāla loma uzņēmējdarbības vidē?
Tendences riska kapitāla nozarē ir pozitīvas. Pēdējos gados izveidojušies dažādi riska kapitāla instrumenti - gan tādi, kas finansē biznesa projektus ļoti agrīnā attīstības stadijā, kad projekts vēl nepelna naudu, gan arī tādi, kas atbalsta uzņēmējdarbību jau tādā stadijā, kad produkcija tiek piedāvāta tirgū. Tas, pie kā noteikti jāstrādā, ir izglītošana, respektīvi, jāveic uzņēmēju apmācības par to, kā izmantot riska kapitāla instrumentus un ko reāli uzņēmjdarbības attīstībai dod riska kapitāla piesaiste. Daudzi piemēri liecina, lielākoties riska kapitāla piesaiste dod pozitīvu efektu, var palīdzēt.
Kam būtu jāveic izglītošanās?
Es domāju, pašiem riska kapitālistiem savs riska kapitāla piedāvājums jāpopularizē, lai tad arī šie finanšu instrumenti pēc iespējas labāk tiktu pielietoti.
Jāpopularizē līdzīgi tam, kā tiek popularizēti kredīti?
Jā. Vienīgi jāņem vērā, ka atšķirībā no kredīta varbūt grūtāk ir izvērtēt riska kapitāla būtību, jo mērķa klausītāju loks ir daudz ierobežotāks - tieši biznesa uzsācēji, tieši uzņēmēji, nevis ikviens iedzīvotājs.
Jau daudzus mēnešus tiek diskutēts par nebanku jeb ātro kredītu piešķiršanai piemērojamo optimālo regulējumu. Jūsuprāt, ātro kredītu devēji rada konkurenci bankām?
Es domāju, ka šāda konkurence nav spēcīgi izteikta. Protams, tā kā bankas piedāvā patēriņa kredītus, tad līdz ar to var vilkt paralēles, ka starp bankām un nebanku kredītdevējiem pastāv konkurence. Bet tas aizņēmēju loks, ar kuru strādā ātro kredītu devēji, ir plašāks nekā banku klientu loks.
Spriežot kopumā par neapdomīgas aizņemšanās problēmu, galvenais risinājums ir kredītņēmēju izglītošana. Lai būtu tā, ka ikviens cilvēks pats apzinās, uz ko parakstās, respektīvi, kādas finansiālās saistības uzņemas. Katram kredītņēmējam pašam jāizvērtē, kas ir izdevīgi, kas nav izdevīgi, kurā gadījumā vajag ņemt kredītu un kādā situācijā no idejas par kredītu tomēr jāatsakās, jāprot arī novērtēt tas, kāda ir procentu likme - adekvāta vai pārspīlēta - un pie konkrēti kāda aizdevēja ir izdevīgāk ņemt kredītu.
Jāņem arī vērā, ātro kredītu tirgus attīstība notikusi konkrētos apstākļos, tātad pieprasījums ir bijis.
Runājot par izglītošanas līmeni, noteikti ir vērts strādāt, lai pilnveidotu visas sabiedrības izpratni par finanšu plānošanu. Kaut arī noteikti negribu teikt, ka pilnīgi visai Latvijas sabiedrībai pietrūktu izpratnes par finanšu plānošanu. Daudzos uzņēmumos ir ļoti profesionāli finanšu eksperti, lielajos uzņēmumos ir pat īpašas nodaļas, kuru darbinieki strādā pie finanšu piesaistes instrumentu izvēles. Un šie cilvēki ir ar augstāko izglītību finansēs.
Vai Latvijas uzņēmējs šobrīd būtu uzskatāms par naudas krājēju vai naudas tērētāju?
Latvijas uzņēmēji drīzāk ir krājēji, nevis tērētāji, investīciju aktivitāte ir samazinājusies. Arī komercbanku statistika liecina, ka pieaug uzņēmumu depozītnoguldījumu apjoms. Pieļauju, ka uzņēmēji šobrīd uzkrāj naudu, lai vēlāk paplašinātu biznesa attīstību, lai būtu uzrāviens nākotnē. Patlaban ļoti izteikta tendence ir pieturēt līdzekļus savās rokās.
Iemesls varētu būt nesenajā ekonomiskajā krīzē gūtā bēdīgā pieredze?
Es domāju, ka tas saistīts ar vairākiem faktoriem. Krīze noteikti ir palīdzējusi uzņēmējiem izvērtēt, kādi finanšu drošības spilveni vispār ir nepieciešami. Tagad, pēc krīzes, uzņēmumi rūpīgāk apsver to, cik strauji attīstīties, un var sacīt, ka uzņēmumi ievēro zināmu konservatīvismu. Ne tik straujā izaugsme ļoti bieži saistīta arī ar reālajām iespējām. Tas, kas notiks Latvijā, respektīvi, cik strauja būs uzņēmumu izaugsme, cieši saistīts ar to, kādi ekonomiskie procesi notiks Eiropā un kādi - Krievijā un citos mūsu valsts uzņēmumu eksporta tirgos. Jāņem arī vērā, ka, darbojoties biznesā, vienmēr ir risks, bizness nekad nebūs bez riska, bet acīmredzot šobrīd daudzi uzņēmēji uzskata, ka straujai izaugsmei mīnusu ir vairāk nekā plusu.
Kādas ir banku sektora līdzības un atšķirības Latvijā un Somijā?
Somijā ir ļoti spēcīgas, ilglaicīgas finanšu sektora darbības tradīcijas, un arī iedzīvotājiem ir spēcīgas, ilglaicīgas tradīcijas sadarbībai ar finanšu sektoru. Piemēram, Pohjola Bank vēsture iesniedzas vairāk nekā 100 gadu senā pagātnē, tāpēc arī bankai ir ļoti daudz klientu, ar kuriem sadarbība norit paaudzi no paaudzes daudzu gadu garumā. Somijā bankām kopumā ir tendence darboties ilgtermiņā un censties atrast ilgtermiņa sadarbības partnerus, izvērtējot riskus biznesa attīstībai.
Banku konkurence šeit, Latvijā, ir nedaudz augstāka nekā Somijā, kur kopumā ir liels skaits banku, bet tādu banku, kuras konkurē nacionālā līmenī, tomēr ir samērā nedaudz.
Tipiskais, vidējais banku klients Latvijā un Somijā atšķiras?
Somijas vēsture ir izglītojusi ne tikai finanšu sektora spēlētājus, bet arī visu sabiedrību. Līdz ar to, ja cilvēks naudu aizņemas, tad viņam jau ir gatavs plāns, kam nauda tiks izlietota, kāds ieguvums būs no šiem tēriņiem un kādā veidā nauda tiks atdota. Latvija un arī mūsu Baltijas kaimiņvalstis ir jauns tirgus -gan uzņēmējdarbības izpratnē, gan banku darbības jomā - ar visām no tā izrietošajām sekām.
Savukārt uzņēmumi Somijā daudz plašāk izmanto finanšu tirgus iespējas, tāpat arī vairāk pielieto dažādas informācijas tehnoloģiju nodrošinātos risinājumus. Somijā ir arī vairāk dažādu nozaru uzņēmumu, kuriem izdevies izaugt lielākiem nekā Latvijas uzņēmumiem, un līdz ar to šiem uzņēmumiem ir plašākas, daudzveidīgākas prasības pret banku sektoru un finansējuma piesaisti.
Strādājot ar uzņēmumiem Latvijā, jau tagad domājam par to, ka nākotnē arī mūsu valstī būs vajadzīgi banku pakalpojumi, kas palīdzēs attīstīties Latvijas uzņēmumiem lielākos mērogos.
Patlaban banka, kuras filiāli Latvijā vadāt, cenšas pielāgoties Baltijas tirgus prasībām vai arī veido jaunas tendences tirgū?
Mēs esam daļa no Somijas lielākās finanšu grupas, kura ir lielākais spēlētājs šīs Ziemeļvalsts finanšu tirgū. Esam kooperatīva banka, tātad piederam klientiem, ģeogrāfiski strādājam Somijā un Baltijā. Finanšu sektorā darbojas gan banka, gan arī grupas apdrošināšanas sabiedrība Seesam.
Latvijas tirgū ienācām 2008. gadā kā līzinga kompānija, bankas darbību uzsākām pēc vairākiem gadiem. Patlaban filiāles esam atvēruši arī Igaunijā un Lietuvā. Latvijā mūsu pamatdarbības virziens ir uzņēmumu apkalpošana, mēs sadarbojamies ar lieliem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī ar tiem Somijas uzņēmumiem, kas darbojas mūsu valstī.
Gan mazam, gan lielam uzņēmumam ir jāaug. Arī lielam uzņēmumam vajag bankas pieredzi. Liels uzņēmums domā par to, kā paplašināt savu darbību, kā ieiet jaunos tirgos, un attiecīgi arī iegulda jaunās jomās. To finanšu plānu, kas vienkārši nav īstenojams, bankas atbalsta, un bankas atbalsts ir attīstības veicinātājs. Būtisks aspekts ir tas, ka bankas atbalsts vajadzīgs saprātīgos apjomos, svarīgi, lai būtu arī paša uzņēmuma līdzdalība. Vēlamais variants ir tas, ka arī uzņēmums pats iegulda attīstībā, nevis paļaujas tikai uz banku.
2008. gads bija īsi pirms krīzes. Kā izdevās finanšu krīzes laikā noturēties un attīstīties?
Svarīga ir spēja skatīties ilgtermiņā. Reizēm, skatoties īstermiņā, lietas izskatās pārāk rožainas vai pārāk drūmas, bet ilgtermiņā parasti izrādās - nav ne pārāk drūmi, ne pārāk rožaini.
Privātpersonu jūsu klientu vidū vispār nav?
Nē, nav.
Plānojat darboties arī privātpersonu apkalpošanas segmentā?
Nākotnē viss ir iespējams, bet patlaban privātpersonu apkalpošana nav mūsu prioritāte.