Protokollēmumu par to, lai lauztu sadarbību ar Prudentia, Ministru kabinets (MK) izskatīja slēgtā sēdē. Sadarbība tika izbeigta. Kā Dienai izdevās noskaidrot, tad nekādus iebildumus citi ministri netika izteikuši. Vēlāk uz sarunu pie žurnālistiem iznāca SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš un informēja, ka investori tiks meklēti «tieši tāpat kā šobrīd», to darīšot gan SM, gan arī airBaltic. «Jautājums šobrīd paliek tikai un vienīgi par to, ka valsts izteiktais pilnvarojums valsts vārdā darboties kompānijai Prudentia tiek noņemts,» viņš sacīja. K. Ozoliņš nenoliedza, ka teorētiski pastāvot iespēja, ka pati aviokompānija var nolīgt Prudentia, bet «tas viņiem pašiem ir jāvērtē, vai līdz šim notikušās aktivitātes viņiem ir nesušas veiksmi un vai viņi ir sasnieguši tos mērķus, ko viņi ir gribējuši sasniegt». Valsts sekretārs arī norādīja, ka ministrijai līdz šim nav bijuši iebildumi pret to, kā Prudentia darbojusies ar citu uzdevumu veikšanu, tie esot izpildīti ļoti labi.
AirBaltic pārstāvis Jānis Vanags neko daudz Dienai nevarēja pateikt: «Lidsabiedrība darbosies pēc akcionāra norādījumiem.» Akcionāra turpmākie soļi ir skaidri. «Darbs turpināsies. Fakts, ka Prudentia valdības vārdā nemeklēs stratēģisko investoru, nenozīmē, ka investoru piesaistes process ir apturēts. Arī šī konkrētā investora izvērtēšanas process vēl nav beidzies. Aviācijas likums precīzi nosaka tos punktus, kas ir jāizvērtē, lai varētu pieņemt lēmumu par investora piesaisti,» Dienai skaidroja A. Matīss.
Situācija gan izvēršas visai savdabīga. Dienā, kad medijos parādījās informācija par Prudentia ieceri, A. Matīss bija neapmierināts ne tikai ar to, ka konsultans bez SM ziņas publiski runā par jauno investoru, bet arī ar paša pircēja vēsturi. Tika ziņots, ka iespējamais investors ir saistīts ar vairākiem Krievijas uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām. A. Matīss LTV norādīja, ka nevēlas, lai valsts iekultos nepatikšanās: «Latvija nav tik izmisusi, ka nacionālā aviokompānija airBaltic būtu jāpārdod jebkuram un par jebkuru cenu.» Tagad ministrs Dienai vairs nekritizē potenciālo pircēju. Uz jautājumu, cik korekti tas būtu, ja SM noslēgtu līgumu ar investoru, ko piesaistīja Prudentia, viņš atbild īsi: «Viņi varbūt ir palīdzējuši piedalīties sarunās, bet tas nav viņu atrasts investors.»
Kopumā SM saistībā ar airBaltic konsultantam šajos četros gados pārskaitījusi vairāk nekā pusmiljonu eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš Dienai norādīja, ka respektē valdības lēmumu pārtraukt sadarbību. Tā kā Prudentia mandāts sarunām ar potenciālo investoru ir anulēts, uzņēmums ir spiests pārtraukt sadarbību arī ar airBaltic. «Situācijā, kad atbildīgos apstākļos akcionāru nostāja ir nedarīt neko, uzskatu par grūti iespējamu turpināt sniegt konsultācijas arī nacionālās aviokompānijas investoru meklējumos,» atzīst K. Krastiņš.
Viņš uzsver, ka kopš 2011. gada jūnija Prudentia ir radusi risinājumus virknei problēmu, to skaitā akcionāru konfliktam un neizdevīgā akcionāra līguma izbeigšanai, privāto un valsts naudas līdzekļu ieguldīšanai airBaltic 138 milj. eiro apmērā. Vēl Prudentia vadītājs izceļ, piemēram, to, ka viņi panākuši vairāku tiesvedību izbeigšanu un izlīgumus ar Krājbanku un Snoras banku. Jāpiebilst gan, ka līguma noslēgšana ar jauno investoru konsultantam būtu labs kumoss - Prudentia par to būtu saņēmusi apmēram miljonu eiro.