Ceturtā valdība 9.Saeimā ir iespējama, ja par A.Šķēles sabiedroto kļūst _Saskaņas centrs_, kas ir Aināra Šlesera vadītās LPP/_LC_ partneris Rīgas domē. Katrā publiskā uzstāšanās reizē A.Šlesers paredz drīzu V.Dombrovska valdības galu. Kā lielākās koalīcijas partijas jauno priekšsēdi A.Šķēli premjers Valdis Dombrovskis (_JL_) uz tikšanos bija uzaicinājis jau pirms budžeta pieņemšanas, bet šī tikšanās notika tikai ceturtdien, atklājot arī abu uzskatu atšķirības vairākos jautājumos.
Nesen premjers V.Dombrovskis tikās ar SC līderi Jāni Urbanoviču. Viņš Dienai SC tālāko rīcību saista ar šīs valdības spēju atrisināt fizisko personu maksātnespējas jautājumu, kas varot izraisīt lavīnveidīgu procesu ar neatgriezeniskām sekām, ja sāksies cilvēku izlikšana no vienīgā mājokļa. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), kurš piedalījās sarunā ar SC, atgādināja, ka minēto jautājumu V.Dombrovskis kā savu prioritāti nosaucis jau vasarā un valdība par to domājot. «Mēs uzvarēsim vēlēšanās, un es būšu labākais premjera kandidāts, bet šī ir problēma, kas jārisina jau februārī, martā. Ja valdība to nespēs, mēs cīnīsimies pret tādu valdību,» teica J.Urbanovičs, kura vārdi apstiprina SC izšķirošo nozīmi, jo Zaļo un Zemnieku savienības līdzšinējā darbība liecina, ka tā mēdz pieslieties stiprākajam un iekļauties ikvienā valdībā. Tā domā arī viens no Pilsoniskās savienības līderiem Kārlis Šadurskis. ZZS nav mierā ar vairākām lietām budžetā, ieskaitot pašvaldību atstāšanu bez valsts investīcijām, taču ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka no valdības šūpošanas neviens nebūs ieguvējs. Var pieļaut, ka ZZS premjera kandidātam Aivaram Lembergam, kurš pašlaik ir populārāks par saviem sāncenšiem, nebūtu izdevīga A.Šķēles ietekmes palielināšanās.
Jaunā laika vadībai politiskās nestabilitātes radīšana šķiet bezatbildīga no valsts un tās iedzīvotāju interešu viedokļa. TP priekšsēdis ceturtdien gan lika saprast, ka partijai nav nolūku šūpot valdību, tajā pašā laikā pieminēja, ka nav dzirdējis no premjera piedāvājumu par iespējamo rīcību, ja Satversmes tiesa pieņem strādājošajiem pensionāriem, nevis valdībai labvēlīgu lēmumu. Ceturtdien pēc premjera un TP līdera tikšanās bija redzamas atšķirības abu politiķu skatījumā uz notikumu tālāko attīstību, to TP pārstāvji saista ar A.Šķēles kā uzņēmēja pieeju. A.Šķēle jau gatavo nodokļu likumdošanas grozījumus, kuru gan vēl nekonkretizēja, lai atvieglotu uzņēmēju dzīvi, taču V.Dombrovskis uz jebkurām ar budžetu saistītām pārmaiņām raugās piesardzīgāk un neredz tām pamatu. Premjers arī atgādināja, ka visus priekšlikumus nepieciešams saskaņot ar Starptautisko Valūtas fondu un tiem ir jābūt «fiskāli neitrāliem vai pozitīviem».
A.Šķēle uzskata, ka jau līdz vēlēšanām jāsamazina ministriju skaits un tas būtu tikai loģiski, ja notiek centrālās varas institūciju reforma un funkciju konsolidācija. Savukārt V.Dombrovskis norādīja, ka koalīcija jau ir apspriedusi pašvaldību ministra, TP priekšsēža vietnieka Edgara Zalāna valsts pārvaldes reformu plānu, kas padsmit ministriju vietā paredz atstāt astoņas, bet to neatbalstot neviena partija. Daudziem atmiņā esot arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdības krišana pavasarī, kad tā novārga strīdos par to, kurš ministriju reformas plāns ir labāks. Iespējams, tas bijis tikai iegansts valdības gāšanai, atzina V. Dombrovskis. Tiek pieļauts, ka arī tagad ministriju reformas plāns var tikt izmantots līdzīgiem mērķiem, taču tas būs redzams nākamā gada sākumā, kad TP iniciatīvas tiks aktualizētas koalīcijā. Arī E.Zalāns, kurš piedalījās sarunā ar premjeru, neredz šķēršļus ministriju optimizācijas plāna sagatavošanai jau tagad, jo «teorētiski ir iespējams, ka šīs Saeimas laikā vēl notiek valdības maiņa».