Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), norādot uz Latvijas juridiskajām saistībām, kuru neizpildes gadījumā var ierosināt arī pārkāpuma procedūru, Dienai pieļāva, ka kolēģa «priekšlikums ir vairāk populistisks un būtu jāvērtē kontekstā ar Nacionālās apvienības principiālajām nostājām».
Saeimas deputāts J. Dombrava Dienai pirmdien apstiprināja vēlmi aktualizēt Nacionālās apvienības agrāko pozīciju, kas vienmēr bijusi noraidoša pret patvēruma meklētāju uzņemšanu, taču tagad «ir radušies jauni apstākļi». Viņaprāt, masveida imigrācija rada tiešus draudus Eiropas drošībai. Politiķis arī norādīja uz riskiem, kas var rasties, ja kā patvēruma meklētāji valstīs ieceļos potenciālie teroristi. Par šādiem draudiem vēl neesot bijis zināms pērn, kad Latvijas valdība piekritusi patvēruma meklētāju uzņemšanai. J. Dombravam ir arī bažas - ja turīgu Eiropas valstu drošības dienesti nespēj novērst visus apdraudējumus, tad neesot pamata domāt, ka to spēšot Latvijas drošības dienesti. Nacionālās apvienības interneta mājas lapā J. Dombrava savu viedokli ir izvērsis plašāk un uzsvēris: «Nevajag dzīvot ilūzijās, ka Latvijas drošības iestādēm būs iespējams novērst apdraudējumu, ja Latvijā izveidosies jauna, skaitliski liela, sveša, valstij naidīga kopiena.»
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) pirms koalīcijas sēdes Dienai atzina, ka «tas ir tikai Jāņa Dombravas, nevis Nacionālās apvienības viedoklis». Ja valdība ir uzņēmusies saistības, tad nevarot solīt vienu, bet darīt citu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) arī vairāk sliecas piekrist premjeram, nevis savam partijas biedram. Aģentūra LETA ziņo, ka pēc koalīcijas sēdes M. Kučinskis vēlreiz uzsvēris, ka Latvija ir paudusi savu pozīciju un tā netiks mainīta. «Pašlaik nav tādas kritiskas situācijas, lai mēs vilktu kaut kādas līnijas. Drošības situācija tiek kontrolēta,» norādījis premjers.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš Dienai atzina, ka frakcijā ir notikusi domu apmaiņa pēc notikumiem Briselē. Tāpēc NA vēlējusies sarunā ar koalīcijas partneriem noskaidrot, vai, ņemot vērā jauno situāciju, ir iespējams valdības pozīciju pārskatīt. Pret iespēju atteikties no iepriekšējām saistībām ir arī Zaļo un Zemnieku savienības līderis Armands Krauze, kura pārstāvētā apvienība pērn atbalstīja Nacionālo apvienību un arī nebalsoja par valdības pozīciju bēgļu jautājumā. To pieņēma ar Saskaņas un Latvijas Reģionu apvienības balsīm. Taču toreiz ZZS vēl nebija premjera partija. Tagad A. Krauze piekrīt, ka saistības un arī valdības deklarācija ir jāpilda. Tās sagatavošanas laikā diskusijās ar NA tika atrasts kompromisa piedāvājums, ka jaunā valdība respektē iepriekšējās lēmumu, bet nepiekritīs jaunai patvērumu meklētāju pārdalei nākotnē, izmantojot piespiedu mehānismu.
«Esmu mazliet pārsteigts par vēlēšanos atteikties no juridiskajām saistībām šajā jautājumā, kuras ir juridiski saistošas arī tām valstīm, kas balsoja pret. Tāpēc es teiktu: būtu ļoti tuvredzīgi domāt, ka mēs varam tā vienkārši atteikties no savām saistībām,» sacīja E. Rinkēvičs. Ja valdība mainītu savu pozīciju, Eiropas Komisija varētu ierosināt pārkāpuma procedūru. Ārlietu ministrs varot piekrist - pēc terora aktiem Briselē diemžēl bija redzams, ka ir problēmas ar specdienestu darbības iekšējo koordināciju. Tāpat jārēķinās ar mēģinājumiem iefiltrēt teroristus bēgļu plūsmās, taču tad šie jautājumi ir jārisina citādāk, pastiprinot robežu aizsardzību, stiprinot specdienestu kapacitāti un cīnoties pret organizēto noziedzību.