Taču viņš atturējās prognozēt, vai drīzumā sagaidāma valdības demisija; tas mudina teikto uztvert vairāk kā brīdinājumu. Pēc Iekšlietu ministrijas lūguma piektdien tika sasaukta vēl viena Eiropas lietu komisijas sēde, kurā nacionālo pozīciju apstiprināja ar opozīcijas atbalstu bez Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) un Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) balsīm.
Pateicoties Saskaņas (izņemot Jūliju Stepaņenko) un Latvijas Reģionu apvienības atbalstam, Eiropas lietu komisija piektdien nobalsoja par šo dokumentu ar papildinājumiem, no kuriem vairākus iesniedza Saskaņas deputāts Sergejs Dolgopolovs. Abām opozīcijas partijām bija katrai savi motīvi, kāpēc tās nolēma glābt Vienotību, kura bija zaudējusi partneru atbalstu. Protestējot pret to, ka komisijas trauslais vairākums nepiekrita J. Stepaņenko (Saskaņa) un Riharda Kola (NA) ierosinājumam komisijas sēdi pārcelt uz pirmdienu, kad varēs ierasties arī ārpus valsts esošie NA deputāti, J. Stepaņenko, NA un ZZS pārstāvji komisijas zāli atstāja, un sēdē vairs nebija lēmuma pieņemšanai nepieciešamā kvoruma. Uz otro sēdi viņi ieradās, izņemot Edgaru Putru (ZZS), kurš jau bija izbraucis no Rīgas. Daži Saskaņas deputāti neoficiāli atzina, ka, šādi rīkojoties, viņi izjaukuši tirgošanos koalīcijas partiju starpā par budžetu. Izskanēja arī norādes uz konkrētu deputātu - E. Putras un R. Kola - iespējamām interesēm. Sēdē S. Dolgopolovs skaidroja, ka ir balsojis par pozīciju, jo cilvēkiem, kas bēg no kara, ir jāpalīdz. Saskaņai varētu būt saistošs arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupas viedoklis, jo partija ir tajā pārstāvēta. Iespējams, atbalsts valdībai dod arī lielākas cerības uz tās pretimnākšanu Saskaņas vadītajām pašvaldībām.
LRA tuvina valdībai
NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka minējumi par NA deputātu interesēm varētu būt apzināti izplatīta dezinformācija, jo NA ir skaidri nodalījusi bēgļu jautājumu no jebkura cita jautājuma. Arī E. Putra Dienai noraidīja varbūtējos centienus tirgoties par finansējumu neoficiāli minētajam mērķim - Liepājas koncertzāles pabeigšanai -, kam Liepājas partija lūdza naudu. Pašvaldība jau ir paņēmusi aizdevumu, labi apzinoties, ka budžetā nav tādu iespēju. E. Putra nebalsojis par pozīciju, jo nav skaidra šī procesa ietekme uz valsts budžetu un vai tādā gadījumā necietīs Latvijas iedzīvotāji. Valdībā šo dokumentu izdevās apstiprināt, tikai pateicoties daļai ZZS ministru. Ietekme uz budžetu būs skaidrāka, kad ministrijas iesniegs darba grupā savus aprēķinus. Darba grupas ziņojumu valdība plāno uzklausīt 29. septembrī.
Latvijas Reģionu apvienība bija iesaistīta šī jautājuma apspriešanā jau koalīcijas sēdē. Lai gan LRA līderis Mārtiņš Bondars apgalvoja, ka nav šajās dienās sazinājies ar Vairu Vīķi-Freibergu, viņa ieraksti sociālajos medijos liecina, ka bijušās prezidentes viedoklis LRA bijis svarīgs. Nellija Kleinberga (LRA) Dienai sacīja: «Manuprāt, tā ir koalīcijas krīze. Ja valdībai ir jālūdz opozīcijas palīdzība, tādai valdībai būtu jāatkāpjas.» Viņa strādā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Migrācijas komitejā un ir saņēmusi pietiekami daudz informācijas, lai saprastu, ka Latvija nevar neiesaistīties bēgļu krīzes risināšanā. LRA klātbūtni koalīcijas sēdē arī var uztvert kā brīdinājumu partneriem, jo - ja būs jauna valdība, tā var būt plašāka. Pagaidām gan tās ir tikai runas, kam pamatā ir atsevišķu partiju slēptās vēlmes iegūt sev tīkamākas ministrijas - ar to vispirms domāta ZZS. NA līdzpriekšsēdētājs R. Dzintars nedomā, ka bēgļu jautājuma risināšana varētu kļūt par patieso iemeslu pārmaiņām valdībā. Viņš teica: «Izšķirošais vārds ir Vienotībai un partijā augstu stāvošām personām. Kamēr viņas to nevēlēsies, nekas nemainīsies.»
Kliedē bažas
Eiropas lietu komisija ir devusi mandātu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Vienotība) 22. septembrī doties uz ES tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmi ar nacionālo pozīciju, kurā Latvija piekrīt brīvprātīgi papildus 250 patvēruma meklētājiem uzņemt vēl 526 personas, ja tām patiešām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar nosacījumu, ka ES tiek organizēta ārējās robežas aizsardzība un virkne citu pasākumu. Komisijas sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) uzsvēra, ka runa ir par brīvprātības principu, jo «solidaritāte nevar būt piespiedu šantāžas veidā». Ministra rīcībā bija informācija, ka lēmumam par 120 000 patvēruma meklētāju pārvietošanu uz citām ES valstīm no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas jau ir kvalificētais balsu vairākums un tātad arī Latvijai šis lēmums būtu saistošs jebkurā gadījumā.
Taču Ārlietu ministrijas bažas, ka Latvija var pazaudēt NATO atbalstu mūsu gaisa telpas patrulēšanā, atspēkojis NATO Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Adrians Bredšovs, kurš paudis pārsteigumu - viņš norādījis, ka neatkarīgi no tā, kāda rīcība būs bēgļu jautājumā, viņš neredz nekādus soļus no NATO puses, kas varētu negatīvi ietekmēt kādas dalībvalsts drošību vai atbalstu atsevišķos jautājumos, ziņo LETA.