Valērijs Šabala
Kāds iespaids par spēli?
Paši redzējāt - bija cīņa. Ne par dzīvību, bet nāvi. Ar Lietuvu tā ir visu laiku.
Šī tev bija pirmā pilnā spēle valstsvienībā. Cik tas ir nozīmīgi?
Tas neko nenozīmē. Šī jau man nebija pirmā spēle izlasē, tikai pirmā pilnā. Ir gan patīkami nospēlēt pilnu maču, sevišķi mājās, savu skatītāju priekšā. Šī man bija pirmā spēle mājas laukumā.
Vai nebija fiziski grūti izvilkt visu maču?
Ļoti grūti bija. Es jau pēdējās desmit minūtes visu laiku skatījos tikai uz tablo - kad beigsies šī spēle.
Kā vērtē savu sniegumu?
To lai vērtē treneris, žurnālisti. Pats nevērtēju. Tad man jāskatās video, lai kaut ko konkrētāku varētu pateikt.
Kā saproties ar uzbrukuma partneri Artjomu Rudņevu?
Diezgan labi. Man tā liekas. Manuprāt, saprotam viens otru.
Par tiem vārtiem, ko guvām, bet kurus neieskaitīja. Kas tur īsti bija?
Manuprāt, tur nebija absolūti nekā. Vienkārši vārtsargs izgāja no vārtiem un kļūdījās izgājienā. Bumba pārlidoja pāri viņam un tieši no stūra sitiena ielidoja vārtos. Tur neviens bumbai nepieskārās.
Pēc tā brīža izskatījās, ka lietuvieši pārņēma iniciatīvu.
Nezinu, varbūt vaina meklējama mūsu pašu psiholoģijā, ka «nosēžamies» aizsardzībā, ja esam vadībā. No tā jātiek vaļā, jācenšas to labot. Jābūt tā, ka turpinām kontrolēt bumbu arī pēc izvirzīšanās vadībā, nevis pretinieks.
Ko treneris teica puslaiku pārtraukumā pēc vārtiem «ģērbtuvēs»?
Par tiem vārtiem viņš neteica nekā. Teica, ka labi spēlējam un presingojam, un norādīja uz kļūdām, kas jānovērš.