Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +21 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Valodai jādzīvo arī IT vidē

Jūsu uzņēmuma uzmanības lokā ir latviešu valodas vieta moderno tehnoloģiju vidē. Kāda patlaban ir situācija?

Tehnoloģijas ietekmē pilnīgi visas dzīves sfēras šobrīd notiek lielas pārmaiņas saistībā ar interneta un moderno tehnoloģiju aizvien plašāku pieejamību. Valoda nav izņēmums. Tehnoloģijas ietekmē valodas tādā pašā mērā kā citas jomas. Speciālisti atzinuši, ka valodu ilgtspēja un pastāvēšana saistīta ar to, cik labi valoda tiek pārstāvēta tehnoloģijās. Starptautisks pētījums parādījis, ka 21 no 30 pētījumā ietvertajām Eiropas valodām nav pietiekami pārstāvēta tehnoloģiju jomā. Ja nekas netiks darīts, tad ilgtermiņā ir bažas par šo valodu spēju pastāvēt digitālajā laikmetā. Nav runa par valodas izzušanu, taču profesionālajā lietojumā, biznesa vidē, zinātnes sfērā un citur valodas joma var strauji mazināties, bet brīvo nišu var aizņemt angļu valoda. Jau tagad bieži nākas dzirdēt, ka mums saka: «Ko jūs tur ar savu latviešu valodu, runāsim visi angliski, un problēmas būs atrisinātas.»

Tomēr mēs uzskatām, ka latviešu valoda ir ļoti svarīga kā nacionālās identitātes un kultūras stūrakmens. Valoda jau nav tikai saziņas līdzeklis, valoda ir zīmju un kodu sistēma, kurā iekodēts pasaules redzējums, turklāt tāds pasaules redzējums, kāds ir latviešu valodā, ar citu valodu nav izsakāms, to var tulkot, bet pilnībā pārnest citā valodā nevar.

Pieminējāt 21 apdraudētu Eiropas valodu no 30. Latviešu valoda arī ir to skaitā?

Diemžēl jā, tāpat arī lietuviešu, īslandiešu, maltiešu un vairākas citas valodas, kuras ir nelielas pēc runātāju skaita. Lielie pasaules uzņēmumi investē savus resursus tur, kur viņi redz ekonomisko atdevi, tāpēc mazākām valodām būtu īpaši jāpiestrādā pie nostiprināšanās tehnoloģiju pasaulē.

Tieši kas Latvijai būtu jādara?

Nereti mēs dzirdam nolemtības pilnas runas: «Nu ko tad mēs varam darīt, mūs globālā pasaule un Eiropas Savienība iespiedīs stūrītī.» Taču tā nu gluži nav. Mums jāapliecina tas, ka valoda mums pašiem ir svarīga, ne tikai ar skaļām frāzēm priekšvēlēšanu laikā, bet arī ikdienā, un ar šādu pārliecību arī jārīkojas un jāmeklē sabiedrotie. Līdzīgas problēmas ir daudzām citām valodām un arī citām valstīm, atrodot sabiedrotos un veidojot sadarbību, var panākt izrāvienu.

Nevar salikt rokas klēpī un vaimanāt, bet strādāt pie tā, lai latviešu valoda arī tehnoloģijās būtu labi nodrošināta un attīstīta. Tehnoloģijas var palīdzēt cilvēkiem sazināties.

Uz to virzītas jūsu mašīntulkošanas programmas - lai palīdzētu sazināties?

Bieži nākas dzirdēt bažas no tulkiem, ka mašīntulkošana drīz aizstās cilvēkus tulkus, bet tā nenotiks. Labs tulks netulko tekstu pēc vārdnīcas, bet gan pēc jēgas un pārnes domas otrā valodā pēc iespējas tuvāk tām domām, kādas izteiktas oriģinālvalodā. Dators jēgu saprast pagaidām nevar un vēl ilgi nevarēs, bet var pielietot dažādas gudras metodes un algoritmus. Datortulkojums var būt neprecīzs, ar daudzām kļūdām, bet var labi palīdzēt, lai saprastu, par ko vispār teksts ir, un arī lai palīdzētu profesionāliem tulkiem, respektīvi, lai viņiem nav jātulko pilnīgi viss no nulles, bet varētu izmantot mašīntulkošanu kā palīgu. Šis palīgs var būt tik noderīgs, cik lietpratīgi mēs to lietojam.

Arī cilvēks tulks nav universāls. Ja tulkam, kas profesionāli tulko daiļliteratūru, pēkšņi jātulko, piemēram, lauksaimniecības vai medicīnas specifiskie teksti, ir lielas grūtības.

Un otrādi - ne katrs tulks var labi tulkot daiļliteratūru.

Jā, tieši tā. Tāpēc arī mašīntulkošanas programmu vajag pielāgot konkrētām jomām. Vēl viens virziens, kurā strādājam, ir mašīntulkošanas iekļaušana dažādos e-pakalpojumos. Tad, kad informācija jāpiegādā īsā laikā, fiziski nav iespējams darbu deleģēt tulkam. Tāpēc mašīntulks var būt ļoti noderīgs. Piemēram, Eiropas Komisija katru gadu investē milzu naudu, gan lai tulkotu savus dokumentus, gan lai veidotu dažādus tehnoloģiskos e-risinājumus starptautiska mēroga auditorijas sasniegšanai. Tulkošanas sadaļa ir viena no lielākajām izmaksu pozīcijām EK institūciju kopējā budžetā. Vairāk nekā miljards eiro gadā tiek ieguldīts šajā jomā, tāpēc arī EK ir ieinteresēta tulkošanas sistēmu attīstībā un izmantošanā.

Saistībā ar internetā pieejamām mašīntulkošanas programmām tiek pieminēts drošības aspekts - cik lielā mērā jāuzmanās, tās izmantojot.

Tas atkarīgs no tā, cik svarīga ir informācija. Par interneta lapu tulkojumiem noteikti nevajadzētu uztraukties, bet, strādājot ar konfidenciāliem datiem un personas datiem, jāievēro normatīvajos dokumentos definētas prasības par to, kā šie dati jāaizsargā. Izmantojot mākoņupakalpojumus, arī neviens nevar sniegt garantijas tajā posmā, kamēr dati aiziet līdz pakalpojuma sniedzējam, nonāk viņa sistēmās un tad atkal atgriežas. Par to pēdējā laikā daudz runā saistībā ar pasaules mērogā zināmiem informācijas noplūdes gadījumiem. Runājot par konfidenciālu informāciju, ļoti jārūpējas par tās drošību.

Esat vadījis UNESCO tematiskās debates par informācijas ētiku. Kādas patlaban ir būtiskākās ētikas problēmas?

Ētikas problēmas ir smagas un plašas. Runājot par informācijas pieejamību, ne visiem dators, viedtālruņi, internets ir vienādi pieejami, un tad rodas plaisa sabiedrībā. Tas rada ētiskas problēmas, un ir nepieciešams rast risinājumus, lai visiem būtu vienādas iespējas darbā ar informāciju. No valodu aspekta - valoda nedrīkst būt šķērslis informācijas apguvē. Tas ir ētikas jautājums - nepieļaut, ka dažas valodas interneta vidē būtu privileģētākā stāvoklī nekā citas. Tāpēc interneta un tehnoloģiju attīstību nevar atstāt tikai komerciālā plūsmā. Ir vajadzīgs skatījums no plašākām sabiedrības interesēm, jācenšas panākt, lai šie jautājumi nokļūst gan politiķu, gan sabiedrības dienaskārtībā. Tas var veicināt risinājumu rašanos.

Asa tēma, kurā saduras dažādu valstu intereses, saistīta ar informācijas privātumu. Universālā Cilvēktiesību deklarācija garantē mūsu sarakstes un informācijas neaizskaramību, bet pastāv arī terorisma draudi, kas ir ļoti nopietna problēma, un valstīm jārūpējas, lai nodrošinātu iedzīvotāju fizisko drošību. Taču jāatrod balanss, kad tiek saskaņotas informācijas privātuma garantijas, mūsu personas neaizskaramība un sabiedrības drošības intereses.

Latvijā Neo gadījums bija interesants precedents, jo rosināja diskusiju par to, kur ir robežas piekļuvei informācijai un tās izplatīšanai. Secinājums no tā ir, ka iestādēm noteikti jārūpējas par savu datu drošību, un, ja nebūtu nepilnību drošības sistēmā, tad arī tādu situāciju kā Neo gadījums nebūtu.

Bieži tiek uzsvērts, ka jāpārskata izpratne par autortiesībām. Uz kādu autortiesību regulējumu, jūsuprāt, būtu jāvirzās?

Ir radikāls skatījums, ka visai informācijai jābūt brīvi pieejamai un bez maksas, un notiek arī pretējais - dažādas institūcijas cenšas ierobežot informācijas pieejamību. Uzskatu, ka autortiesību regulējums jāpadara atbilstošs mūsdienu reālajai situācijai. Pastāvošais autortiesību regulējums radies pirms vairāk nekā simts gadiem, un protams, ka laika gaitā situācija mainījusies. Piemēram, interneta vidē bieži atrodama informācija, kuru lietotāji izmanto, bet pat nevar noskaidrot, kurš īsti ir autors, jo tas nav norādīts. Protams, nevar būt tā, ka ņemam no interneta kādu informāciju un izmantojam, kā gribam. Manuprāt, labs risinājums ir tāds, ka satura radītājs, jau izveidojot saturu, deklarē nosacījumus, ar kādiem viņa radītais saturs ir izmantojams. Tad, ja viņš ir pateicis, ka ikviens var izmantot viņa radīto saturu, piemēram, tekstu vai fotogrāfiju, tad arī skaidrs, ka saturs ir brīvi lietojams. Var arī noteikt, ka saturu drīkst izmantot, bet noteikti jābūt atsaucei, un vēl definēt arī citas prasības.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

SIA Tilde

Īpašnieki: Andrejs Vasiļjevs (50%) un Uldis Dzenis (50%).
Valde: Andrejs Vasiļjevs, Uldis Dzenis, Raimonds Lieksnis, Indra Omula Sāmīte.
Darbinieku skaits: 82
Galvenie darbības virzieni: datorprogrammēšana, konsultēšana IT jautājumos un tulkošanas pakalpojumi.
Apgrozījums: 4 246 447 eiro
Peļņa: 258 758 eiro
Avots: Lursoft, dati par 2013. gadu

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?