Ģirts Rungainis
Tas ir valsts politikas jautājums. Skaidrs, ka valsts var pati nenodarboties ar telekomunikācijām. Tāpat skaidrs, ka TeliaSonera ir privatizācijā ieinteresēts partneris un tam joprojām ir pirmpirkuma tiesības. Negatīvais moments ir tāds, ka TeliaSonera nav nekāda paraugkompānija. Korupcijas skandāli, monopola situācijas ļaunprātīgas izmantošanas lietas. Monopols darbojas visā Baltijā. Lai kā viņš teiktu, ka būs balts, dzīves realitāte ir tāda, ka telekomunikāciju sektoru nopietni ietekmēt mēs nespējam. Jo mūsu regulators ir impotents un valsts nav sevišķi spēcīgs spēlētājs. Tāpēc alternatīva ir pārdot LMT, «aizmainot» TeliaSonera uz to. Savukārt Lattelecom nokotēt biržā, daļu akciju pārdodot darbiniekiem. Veidot Lattelecom kā klāsteru centru, lai attīstītu IT un citas tehnoloģijas. Lattelecom maksā valstij dividendes, un pilnīgi skaidrs, ka to nevajag pārdot par piecu gadu neto ieņēmumiem. Tāpat skaidrs, ka TeliaSonera cīnās, lai Lattelekom privatizētu veidā, kas samazina tā vērtību.