Tarifs ir apstiprināts Regulatorā. Tarifa pamatā ir enerģijas jeb gāzes komponente, vēl ir personāla izmaksas, pamatlīdzekļu nolietojums un citas izmaksas, tomēr jāuzsver, ka vairāk nekā 80% tarifa veido tieši enerģijas jeb gāzes komponente. Tiklīdz mainās gāzes cena, mainās arī siltumenerģijas tarifs. Līdz katra mēneša desmitajam datumam Latvijas gāze (LG) paziņo konkrētā perioda gāzes cenu. Mēs savukārt paziņojam, kāds atbilstošajā mēnesī būs siltuma tarifs. LG dod arī prognozi par diviem turpmākajiem mēnešiem. Patlaban redzam, ka februārī, martā un aprīlī gāzes tarifs ir zemāks nekā janvārī un tas attiecīgi ietekmē siltumenerģijas tarifu, to pazeminot.
Jāatceras, ka pagājušajā apkures sezonā bija visaugstākais siltuma tarifs, kāds vispār bijis RS vēsturē. Tik augsta gāzes cena kā iepriekšējā apkures sezonā Latvijā iepriekš bija bijusi, bet tad nebija akcīzes nodokļa. Savukārt 2012./2013. gada apkures sezonā veidojās pati lielākā apkures cena, jo paralēli augstai gāzes cenai tika piemērots arī akcīzes nodoklis. Pēc tam LG cenu pazemināja, un tagad tā ir zemāka nekā attiecīgajā periodā pērn. Turklāt RS bilancē būtiski pieauga šķeldas īpatsvars, un rezultātā vasarā varējām par 3% samazināt siltumenerģijas tarifu. Jāuzsver, ka biokurināmā izmantošanas īpatsvars vispār ievērojami audzis - pirms dažiem gadiem biokurināmais bija tikai 2,5% no visa RS izmantotā kurināmā apjoma, tagad jau ir 26%.
Biokurināmo aizvien plašāk izmantojat, lai būtu alternatīva dabasgāzei vai lai būtu lētāks siltums?
Galvenokārt lai būtu lētāks siltums. Būtiskas alternatīvas gāzei jau šobrīd nav, un gāze ir viens no visefektīvākajiem kurināmā veidiem. Skaidrs, ka vietējos resursus, piemēram, šķeldu, vajag izmantot, bet te jāņem vērā, ka šķeldas izmaksas Rīgā ir augstākas nekā reģionos, jo transporta izmaksas, lai šķeldu atvestu uz Latvijas galvaspilsētu, ir diezgan lielas.
Kāda ietekme uz RS ir Latvenergo TEC-2 otrā bloka nodošanai ekspluatācijā?
Ar Latvenergo esam ļoti saistīti, jo no Latvenergo iepērkam 70% no tā kopējās siltumenerģijas daudzuma, ko realizējam Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Pagaidām saistībā ar Latvenergo siltumenerģijas cena nav mainījusies un, spriežot pēc manā rīcībā šobrīd esošās informācijas, arī tuvākajā laikā nemainīsies.
Vai RS tarifu ietekmē subsidētās elektroenerģijas nodoklis (SEN), ko ieviesa no šī gada?
SEN ietekmē siltuma tarifs varētu kāpt par nepilnu procentu, bet, tā kā gribam, lai mūsu siltumenerģijas cena būtu konkurētspējīga, tad šo kāpumu kompensēsim no uzņēmuma iekšējiem resursiem un tarifu nepaaugstināsim. SEN attiecas gan uz RS, gan uz Latvenergo, bet, ja Latvenergo siltumenerģijas cenu nemaina, tad siltuma tarifa izmaiņu nebūs.
SEN ieviešana bija pareizs lēmums?
No vienas puses, tagad jāmaksā jauns nodoklis, no otras puses, SEN samazina obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kāpuma ietekmi. Jāsagaida aprīlis, tad varēs vērtēt, kāda bija iepriekšējā gada OIK un kā to tagad ietekmē SEN.
Kā siltuma tarifu varētu ietekmēt dabasgāzes tirgus iespējamā atvēršana pēc dažiem gadiem?
Ja, atverot gāzes tirgu, parādīsies vēl citi tirgotāji, kas pārdos gāzi par lētāku cenu, tad tas būs izdevīgi un, loģiski, ka pazeminās siltumenerģijas tarifu. Mēs noteikti izvērtēsim situāciju un, iespējams, pirksim lētāko piedāvāto gāzi, lai ar siltumenerģijas cenu varētu konkurēt tirgū. Skaidrs, ka arī Latvenergo būs jāizdara izvēle.
Kādu iespaidu uz RS varētu atstāt pilnīga elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām, kas, iespējams, notiks jau 1. aprīlī?
Kas attiecas uz elektrības tirgus atvēršanu juridiskajām personām, nekādu ietekmi neizjūtam. Iespējams, ir uzņēmumi, kuriem elektroenerģijas iegādes izvēles iespēja ir finansiāli izdevīgāka nekā situācija, kad bija tikai viens piegādātājs. Bet, ja tirgus atvēršana iedzīvotājiem paaugstina elektroenerģijas cenu, tad tas noteikti nav labs variants.
Cik aktuāla patlaban, salīdzinot ar ekonomiskās krīzes laiku, ir siltuma parādnieku problēma?
Iepriekšējā apkures sezonā saistībā ar augsto tarifu un vēso ziemu pastāvēja bažas, ka būs apjomīgi parādi. Pērn maijā lieli parādi arī bija, bet, laikam ejot un parādniekiem apzinoties, ka parādi tomēr jāsamaksā, vasaras mēnešos liela daļa parādu tika dzēsta un kopējais parāds apkures sezonas sākumā bija mazāks nekā gadu iepriekš. Patlaban, iespējams, pateicoties tam, ka audzis iedzīvotāju ienākumu līmenis, kā arī pateicoties siltam laikam un zemam tarifam, parādu ir mazāk nekā pērn. Ceru, ka parādnieku skaits un parādu kopējais apjoms turpinās mazināties.
Tātad, lai parādu apjoms mazinātos, svarīgi ir divi faktori - pēc iespējas zemāks tarifs un pēc iespējas labāka cilvēku maksātspēja?
Jā, bet vēl viens būtisks faktors ir tas, cik atbildīgi un profesionāli strādā namu apsaimniekotāji. Pagājušajā apkures sezonā redzējām, ka ir apsaimniekotāji, kuru darbībā vērojamas nopietnas problēmas, un daudzi iedzīvotāji pat pārgāja pie citiem apsaimniekotājiem. Šajā apkures sezonā tik lielos mērogos apsaimniekotāju darbības problēmas nav novērotas.
Savulaik medijiem sacījāt, ka RS piegādā siltumenerģiju tikai līdz konkrētajai ēkai un RS atbildība beidzas līdz ar māju. Jūsuprāt, šāda sistēma ir pareiza?
Mūsu atbildības robeža ir definēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Tālāk siltumenerģijas daudzums, ko mēs piegādājam klientiem, pārtop divos dažādos pakalpojumos - apkurē un karstajā ūdenī, to jau sagatavo siltummezglā, kas pieder ēkai. Attiecīgi šis pakalpojums jau ir ēkas kopīpašnieku ziņā, kuri šī pakalpojuma īstenošanu parasti uzticējuši apsaimniekotājam.
Lielāka problēma ir tā, ka ne visi apsaimniekotāji Rīgas siltumam godprātīgi pārskaita iedzīvotāju samaksāto naudu, vai arī tā, ka iedzīvotāji par siltumu nemaksā?
Gadījumi ir dažādi, tomēr nav noslēpums, Latvijā bijušas apsaimniekotāju firmas, kuras nenodrošināja to, ka dzīvokļu īpašnieku samaksātā nauda nonāktu pie uzņēmumiem, kuri piegādā siltumenerģiju un sniedz citus pakalpojumus. Priecē tas, ka pēdējā laikā šādu negodprātīgu apsaimniekotāju tikpat kā nav. Arī iedzīvotāji sākuši saprast, ka viņiem ir iespēja izvēlēties, ar kādu apsaimniekotāju slēgt līgumu, izvērtējot, cik godīgs - vai tieši pretēji, riskants, - šķiet katrs konkrētais apsaimniekotājs. Datu par to, cik lielu summu tieši iedzīvotāji ir parādā par siltumu, mums nav. Bet iedzīvotāju zemā maksātspēja, tukšie dzīvokļi, bezdarbs nenoliedzami veido problemātisku fonu. Sabiedrībā vienmēr ir bijis slānis, kas ir maznodrošināts. Turklāt var būt dažādas situācijas, kāpēc cilvēkam īslaicīgi rodas grūtības samaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus, piemēram, paša uzņēmuma bankrots vai atlaišana no darba, darba devējam bankrotējot. Arī daudziem pensionāriem finansiālā ziņā grūti klājas. Katram cilvēkam jāizvērtē, kurā brīdī iet uz pašvaldību un lūgt palīdzību, un, ja palīdzību dod, tad ļoti labi.
Rīgas pašvaldībai vajadzētu izstrādāt vēl kādu sociālā atbalsta mehānismu cilvēkiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās?
Jāsaka, neesmu iedziļinājies, kāda šobrīd ir sociālā atbalsta piešķiršanas sistēma, bet divus gadus krīzes laikā esam ziedojuši naudu Rīgas domes Labklājības departamentam, kas sadalīja šo naudu maznodrošinātajiem, un mums nav pamata apšaubīt, ka atbalstu saņēma tie cilvēki, kuriem palīdzība bija nepieciešama.
Stingrāka apsaimniekotāju kontrole būtu vajadzīga?
Jā, noteikti. Patlaban pie Ekonomikas ministrijas ir apsaimniekotāju reģistrs, bet tas ir tikai informatīva rakstura saraksts, kas noder, ja kāds vēlas uzzināt, kādi apsaimniekotāji, piemēram, Rīgā vispār ir. Bet vajadzētu ieviest apsaimniekotāju licencēšanu, iespējams, arī sertificēšanu. Vajadzīga arī īpaša ar apsaimniekotāju atbildību saistīta apdrošināšana, kas palīdzētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem aizsargāt savas intereses. Varētu arī ieviest naudas depozītu, kas būtu garants, ka dzīvokļu īpašnieki, kuri godprātīgi veic maksājumus, ir pasargāti no apsaimniekotāju negodprātības vai kļūdām.
Cik reāli būtu ierīkot siltuma skaitītājus katrā dzīvoklī, līdzīgi kā daudzviet ierīkoti ūdens skaitītāji?
Tas ir sarežģīti, jo sistēma, kāda patlaban ir Rīgā, saņemta mantojumā no padomju laikiem, kad siltumenerģijas uzskaite nebija aktuāla. Jau kopš Latvijas neatkarības atgūšanas brīža situācija mainījusies. Kad dibinājām RS, pirmais uzdevums bija izveidot uzskaiti un visās ēkās nodrošināt siltumskaitītājus. Jau no XX gadsimta deviņdesmito gadu otrās puses siltuma uzskaite ēkām ir 100% apmērā.
Kas attiecas uz siltuma uzskaiti individuāli katrā dzīvoklī, jaunajās ēkās dzīvokļi ir aprīkoti ar nepieciešamajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Senāk celto ēku pārbūve ir daudzdzīvokļu ēku dzīvokļu īpašnieku ziņā. Ja īpašnieki vienojas par to, ka ikvienā dzīvoklī ierīkos tehnoloģiskos risinājumus siltumenerģijas uzskaitei, tad tas praktiski ir iespējams.
Saprātīgiem projektētājiem un būvniekiem, būvējot daudzdzīvokļu mājas, būtu jāparedz siltumenerģijas uzskaite katrā dzīvoklī?
Jā, noteikti, un šāda prasība būtu jāiekļauj arī atbilstošajos normatīvos. Nesen Saeima pieņēmusi grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties ar tiešajiem maksājumiem bez mājas pārvaldnieka starpniecības. Patlaban tiek gatavoti arī atbilstošie Ministru kabineta noteikumi par to, kā šo jauno normu ieviest dzīvē. Tā ka ir īstais brīdis noteikt, ka jaunās daudzdzīvokļu mājas jābūvē ar tādu sistēmu, kas paredz detalizētāku siltumenerģijas sadali un patēriņa uzskaiti.
Savulaik teicāt, ka, ieviešot tiešos norēķinus, siltuma rēķini uz dzīvokli pieaugs par 40-50 eiro.
Katrā ziņā izmaksas būs, bet, vai tās būs tik lielas vai lielākas, to precīzi grūti pateikt. Tad, kad izteicu šādu prognozi, vēl nebija pieņemti grozījumi likumā, paredzot tiešos norēķinus.
Gribu gan piebilst, ja māja izvēlēsies tiešos norēķinus, tomēr būs parādi, tad iespēja nepieslēgt mājai siltumu joprojām paliek.
Ja 90% dzīvokļu ar tiešajiem norēķiniem siltumu apmaksā, 10% neapmaksā, var būt situācija, kad siltumu mājai nepieslēdz?
Jā, tieši tā. Bet noteikti jāizvērtē katra konkrētā situācija.
Pēc apkures sezonas iecerēta siltumtīklu renovācija aptuveni 2,75 km garumā. Kādas būs izmaksas?
Kopumā vairāk nekā četri miljoni eiro, 1,6 miljoni eiro no tiem ir Eiropas Savienības līdzfinansējums. Tomēr ir tikai neliela daļa no kopējās siltumtīklu renovācijas, katru gadu nomainām 12-13 km siltumtīklu.
Darbu veikšanai bieži izsludināt konkursus. Kā vērtējat bieži kritizēto iepirkumu procedūru?
Problēmas tiešām ir. Zemākās cenas princips un saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma princips paredz, ka reizēm grūti konkursā noraidīt piedāvājumu ar nepamatoti zemu cenu. Ir bijuši gadījumi, ka noslēdzam ar kādu uzņēmumu līgumu, bet esam spiesti sadarbību pārtraukt, jo konkursa uzvarētājs savas saistības neizpilda. No zemākās cenas principa jāatsakās, un vajadzētu atļaut konkursu nolikumos ietvert kritērijus, kas ļautu detalizētāk izvērtēt pretendentu pieredzi, kvalifikāciju un profesionalitāti.