Paldies! Vēl būtu labi, ja man kāds arī algu maksātu par režisora pienākumiem. Bet, ja nopietni, tie notikumi iet savu gaitu. Un visloģiskāk tas, manuprāt, notiek Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), kur pārstāvētas vairākas partijas. Katrs partneris lēma par sava kandidāta virzīšanu vai nevirzīšanu, pēc diskusijām šo pirmdien esam nonākuši līdz nostājai, ka visi atbalstām vienu pretendentu Valsts prezidenta amatam - Raimondu Vējoni.
Iepriekš asi kritizējāt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni, nu atbalstāt viņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam.
Es Vējoni neesmu kritizējis nevienu reizi. Viņš mani ir kritizējis, kad es ļoti asi nosodīju NATO jūrnieku piedauzīgo uzvedību Ventspilī. Bet tas bija pirms gada. Uz viņa kritiku neatbildēju, un nevienu kritisku vārdu par viņu neesmu teicis. Vienkārši ir politiskie spēki un politiskie žurnālisti, kas šādas domas virza - paši izdomā un pēc tam paši to apspēlē.
Kā prognozējat Valsts prezidenta vēlēšanu norisi - cik ātri partijas atradīs iespēju vienoties par vienu kandidātu?
Ļoti svarīgi ir kritēriji, kādam jābūt prezidentam.
Kādi tie ir jūsuprāt?
Pirmkārt, viņam jābūt vai nu ar potenciālu kļūt par nākotnes līderi, jeb jau tagad jābūt nācijas līderim. Ko tas nozīmē? Tas nevar būt tikai latviešu vairākuma prezidents - viņam jābūt Latvijas nācijas līderim, un šajos ģeopolitiski ļoti sarežģītajos apstākļos viņam jābūt arī atzītam kā līderim arī tai skaitā, bet ne tikai, krievu kopienā. Pat ja viņš vēl nav līderis, viņam jābūt tādam, kas ar savu līdzšinējo politisko darbību nav sadedzinājis tiltus ar visām kopienām Latvijā. Otrkārt, viņam jāspēj parādīt, ko viņš ir konkrēti izdarījis līdz tam brīdim, kad izvirzīts par kandidātu. Treškārt, viņam ir jābūt spējīgam parādīt, ka viņš prot aizstāvēt savu viedokli, viņam ir argumenti un viņš būs spējīgs aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Ceturtkārt, viņam ir jābūt nopelniem Latvijas neatkarības stiprināšanā. Piektkārt, viņam jābūt brīvam no starptautiskās finanšu oligarhijas ietekmes un vispirms jau no Džordža Sorosa. Sestkārt, viņam jābūt pietiekami labam oratoram, viedokļa paudējam un aizstāvētājam. Jo prezidentam jau nekādu citu argumentu nav kā vien pārliecības argumenti, ko pamatā izsaka nevis rakstiski, bet mutiski.
Un vēl droši vien vajadzīga arī pielaide valsts noslēpumiem?
Par pielaidi nevar būt ne runas, tāpēc, ka, kamēr cilvēks nav atzīts ar tiesas lēmumu par vainīgu, tikmēr viņš ir nevainīgs. Tā politiskā vajāšana, ko šobrīd īsteno Maizīša kungs, ir nekas cits kā NKVD cienīga darbība padomju Krievijā līdz 1953. gadam, bet īpaši 1937. un 1938. gadā. Tas ir pilnīgs absurds, ka specdienests nosaka, kas var būt par to vai citu amatpersonu, īpaši, ja tas ir vēlēts amats. 25 gadu laikā viņi nevienu spiegu nav noķēruši, tagad pēdējos trīs gados tikai, atvainojos, čakarē cilvēkiem dzīvi, pildot pasūtījumu. Tā rīkoties attiecībā pret Latvijas politisko vadību un ierēdniecību var tikai Latvijai klaji naidīgi spēki.
Atgriezīsimies pie Valsts prezidenta vēlēšanām. Nosaucāt virkni kritēriju. Sanāk, ka šāds būtu jāatbalsta ne tikai koalīcijai, bet arī opozīcijai?
Tas nav un nevar būt pozīcijas vai opozīcijas prezidents, ir vajadzīgs Latvijas nācijas prezidents. Tā pieeja, ka pozīcijai jāvirza savs kopīgs kandidāts un varas partiju pārstāvjiem jābalso visiem vienādi, tā ir pilnīgi nepareiza pieeja. Jo būšana pozīcijā attiecas tikai uz Straujumas valdību. Prezidents nav izpildvara Latvijā. Nevajag šīs lietas jaukt.
Daudz tiek runāts par to, ka pēc Valsts prezidenta vēlēšanām varētu krist valdība.
Katrā gadījumā ZZS pat ar pušplēstu vārdu nekad nekas tamlīdzīgs nav runāts un spriests. Šo jautājumu izvirza un aktīvi tiražē sorosīti, jo viņi grib, lai Straujuma premjera amatā tiek nomainīta. Es varu pateikt viennozīmīgi: ja Straujumas kundze pati personīgi nenolems, ka viņa vairs negrib būt valdības vadītāja, vai ja Vienotība viņu nepiespiedīs atkāpties, īpaši sorosītu spārns ar Čigāni, Viņķeli, Judinu un Loskutovu priekšgalā, tad nekāda apdraudējuma šīs valdības stabilitātei nav.
Paredzams, ka visas vai gandrīz visas Saeimā pārstāvētās partijas virzīs savus pretendentus Valsts prezidenta amatam. Ja katra balsos par savējo, 51 balsi nesavāks. Jāvienojas par vairākuma atbalstu kādam vienam. Baumo, ka tādas sarunas jau notiekot.
Es varu absolūti precīzi pateikt - nekādas aizkulišu sarunas ZZS neved. Ja tādas būtu, es to zinātu. Tagad mums ir pašiem savs Valsts prezidenta amata kandidāts, protams, ZZS aicinās arī citas partijas to atbalstīt. Jādiskutē ar visām Saeimā pārstāvētām partijām un ar visiem deputātiem, jo, paldies Dievam, vēlēšanas ir aizklātas (demokrātiskas vēlēšanas var būt tikai aizklātas, arī ASV, Francijā, Krievijā un citur prezidentu vēl aizklāti). Būs diskusija par to, kurš no izvirzītajiem kandidātiem būtu piemērotākais. Jāvērtē visi.
Kā vērtējat citu partiju iespējamās kandidatūras?
Levitam ir ļoti mazs sakars ar Latviju. Viņam faktiski Latvija ir nepazīstama. Pašvaldības viņš uztver nevis rietumu izpratnē, bet kā vietējās padomes, kas pakļautas Ministru kabinetam, izpildvarai, kā tas bija padomju savienībā. Tas man absolūti nav pieņemami. Viņš ir par to, lai likvidētu krievu skolas un krievu bērnudārzus, kas neapšaubāmi radīs ārkārtīgi lielu spriedzi un neapmierinātību krievu kopienā, un tas varētu apdraudēt nacionālo drošību un pat neatkarīgas valsts pastāvēšanu. Jo tas būtu iemesls nākt palīgā. Līdz ar to es domāju, ka Levits galīgi neder Valsts prezidenta amatam.
Vienotība paziņojusi par atbalstu ZZS virzītajam kandidātam. Viņu pašu iespējamie pretendenti nebija konkurētspējīgi?
Gan Pabriks, gan Kalniete nodedzinājuši tiltus dialogam ar krievu kopienu, un līdz ar to viņi varētu būt labākā gadījumā latviešu vairākuma pārstāvji, bet ne Latvijas nācijas prezidenti. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos ar to ir par maz. Arī pirms diviem gadiem tas nebūtu nekas labs, bet toreiz situācija bija citāda.
Varbūt Saskaņas pārstāvim tagad ir izredzes?
Šaubos, vai viņš varētu būt latviešu kopienas vairākuma atbalstīts.
Tātad atliek vienīgi ZZS pārstāvis?
Formāli mēs runājam par Valsts prezidentu, bet faktiski tam jābūt visas nācijas prezidentam. Ja, piemēram, kāds no malas kurina kaut kādu konfliktu, lai vēl asāk konfrontētu, pieņemsim, krievu un latviešu kopienas, tad prezidentam jābūt tādam, kurš ir visas nācijas vienotājs. Ar savu pieeju, stāju, argumentiem, pārliecību. Protams, es domāju, ka tolerantāks ir bijis Seska kungs, jo viņš vada daudznacionālu pilsētu, viņam ir jābūt ļoti tolerantam, viņš arī tāds visu laiku centies būt. Arī Ventspilī mums ir jāapvieno dažādu tautību cilvēki kopējiem mērķiem un ar pilsētu izaugsmi saistītu problēmu risināšanai - mēs jau nevaram dalīt cilvēkus pēc tautībām un kaut kādā veidā diskriminējoši pieiet. Bet arī Vējonis, kuram liela pieredze darbā valdībā un Saeimā, šīm prasībām atbilst - viņš nav nodedzinājis tiltus.