Piesedzoties ar rūpēm par cilvēkiem, valsts apliek tos ar papildu nodokļiem un ievieš - pēc būtības - profesiju liegumus. Šoreiz tas attiecas uz sīkuzņēmējiem. Jau drīzā nākotnē pats mikrouzņēmumu nodoklis plānots par kādu procentu zemāks, taču atsevišķi no tā izcels sociālo, turklāt nosakot 37 nozares, kur šāds nodokļa režīms liegts. Ja Saeima to akceptēs. Kaut šaubu par to īsti nav, jo ne jau deputātiem, bet ministriem šajā valstī ir faktiski lielākā teikšana.
Krīzes laikā valsts radīja mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kategoriju, nu atklāti liek saprast, ka tā iespējami ātri iznīdējama. Cilvēki, kas bija noticējuši tās pašas Vienotības politiķu iepriekš teiktajam, ka nav ko dzīvot no pabalstiem, bet jārūpējas pašiem par savu nākotni, nu jūtas totāli pievilti. Pakļausies un turpmāk nodokļos maksās vairāk, algā attiecīgi saņemot krietni mazāk? Jā, daudzi varbūt. Kur gan liksies tāds lauku grāmatvedis, kam pēc nodokļa pielikšanas klienti - citi sīkuzņēmēji - diez vai par darbu spēs maksāt vairāk. Bet liela daļa atkal aizbrauks. Galu galā, ja Latvijā speciālisti kādās, piemēram, specifiskās būvniecības, jomās nav vēlami, kāpēc gan savu darbu - jau par cita līmeņa algu - nedarīt Vācijā, Skandināvijā vai tajā pašā vecajā labajā Apvienotajā Karalistē. Ja te tāpēc būs jūtams kādu meistaru trūkums, gan jau piemeklēs starp iebraukušajiem bēgļiem vai vēl nabadzīgākās valstīs vervētiem viesstrādniekiem.
Rūpes par strādājošajiem, kā teicu, ir tikai piesegs. Jo ne jau par minimālās algas saņēmējiem tā šajā gadījumā rūpējas. Un pati doma, ka iztika ar mazāku algu kādam ļautu justies daudz drošākam par nākotni, ir absurda. Pašreiz strādājošo pensija tāpat vairāk atkarīga no tā, cik lieli oficiālie ieņēmumi būs nodokļu maksātājiem nākotnē. Tagad tam ieliekam pamatus. Vai neieliekam.
Tāpat kā citkārt, politiķus interesē tikai budžeta ieņēmumi. To apliecina arī Finanšu ministrijas pārstāvju izteikumi par gaidāmo budžeta ieguvumu. Tiek saukti jau miljoni ar vairākām nullēm. Taču pat elementāri apsvērumi, ka sarakstā iekļautas daudzas jomas, kuras tieši asociējas ar ēnu ekonomikas un nodokļu nemaksāšanas risku, ļauj prognozēt, ka vismaz kādi 20% tagadējo mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju kļūs par nodokļu vispārnemaksātājiem, - būvnieki tāpat remontēs mājokļus, taču daudz biežāk bez kādiem papīriem, un ej nu visus tos izkontrolē. Pārējie, kas sava darba specifikas dēļ tā nevarēs, pieņems jaunos noteikumus vai pārreģistrēsies par parastiem SIA. Vai aizbrauks, jūtot totālu aizvainojumu uz valsti, kura šādi izrīkojas. Jā, iespējams, kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā nedaudz pieaugs - šaubos gan, ka tik lielā mērā, kā iepriekš plānots -, taču nevis tāpēc, ka visi ar lielu prieku pēkšņi pārņems jaunos spēles noteikumus, bet gan pateicoties tam, ka papildus «noslaukti» tiks godīgākie, apzinīgākie, kas turklāt ir ne jau tie turīgākie.
Kam politiķi būs sarūpējuši to papildu naudu? Pašu algām! Ne skolotājiem, ne medicīnai, bet deputātu un ministru algu pielikumiem. Un tas šajā nodokļu «reformā» šķiet visnegodīgākais. Solidaritātes vārds arī šajā gadījumā tiks kājām pabradāts.
Kā skaidrot to, ka nodokļa izmaiņām ir arī atbalstītāji? Paskatieties, kas tie ir. Pamatā - dažu banku pārstāvji, jo kredītiestādēm jau sīkuzņēmēji neinteresē.