Banku sistēmas trīs vaļi
Līdzīgi kā savulaik Īslandē, arī nelielās Kipras bankas ievērojamu daļu aktivitāšu izvērš ārvalstīs, galvenokārt radniecīgajā Grieķijā, bijušajā metropolē Lielbritānijā, Krievijā un Ukrainā, kuras pārtikušie pilsoņi Kipru iecienījuši vēl kopš 90. gadu sākumā. Mazākā mērā arī citās Austrumeiropas valstīs, piemēram, Rumānijā. Finanšu sektora lomu Kiprā grūti nenovērtēt, jo banku aktīvu kopējais apjoms ir gandrīz deviņas reizes lielāks nekā valsts IKP. Kipras IKP 2011. gadā bija 17,76 miljardi eiro, turpretim noguldījumu Kipras bankās apjoms 2012. gada 1. ceturkšņa beigās - 70,7 miljardi eiro (43,5 miljardi rezidentu un 27,2 miljardi nerezidentu noguldījumu).
Vienlaikus Kipras banku sektors ir ļoti koncentrēts, kaut arī valstī darbojas liels skaits dažādu finanšu kooperatīvu, kā arī ārvalstu banku (galvenokārt Grieķijas) meitasuzņēmumu un pārstāvniecību, galvenie spēlētāji ir trīs vietējās, precīzāk - vietējās izcelsmes, bankas. Pati lielākā ir Bank of Cyprus (bankas sadrumstalotās īpašnieku struktūras dēļ to faktiski kontrolē lielākais akcionārs Krievijas oligarhs Dmitrijs Ribolovļevs, kuram pieder tikai 9,7% akciju). Pēc tam seko Cyprus Popular Bank (Kipras Tautas banka jeb Popular) un Hellenic Bank, kura savukārt ir slavena ar to, ka tās lielākais akcionārs ar 29% akciju ir Kipras Pareizticīgā baznīca. Trio pārziņā ir 56% vietējo noguldījumu un 48% izsniegto kredītu (2011), turklāt jāņem vērā, ka abās nišās aptuveni 15- 20% aizņem finanšu kooperatīvi.
Grieķijas parādzīmes
Tā kā galvenais aizrobežu darbības lauks Kipras bankām vienmēr bijusi Grieķija, tieši Grieķijas krīzes dēļ ir radušies nopietni likviditātes draudi visam Kipras banku sektoram, un problēmas galvenie cēloņi ir divi. Vispirms jau visas Kipras vadošās bankas bija ieguldījušas ievērojamus līdzekļus Grieķijas parādzīmēs, kamdēļ pērn Eiropas Savienības (ES) izstrādātās Grieķijas glābšanas programmas ietvaros «brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā» norakstīja 50% parādzīmēs ieguldīto līdzekļu. Turklāt trio Grieķijā aktīvi nodarbojās ar hipotekāro kreditēšanu, bet šos kredītus samaksāt tagad nespēj aizvien vairāk grieķu.
Vissmagāk no Grieķijas krīzes ir cietusi Popular - Kipras otra lielākā banka, kurai vienīgajai darbības apjomi Grieķijā ir lielāki nekā darbības apjomi Kiprā. Popular iepriekšējo gadu noslēdza ar 2,8 miljardus eiro lieliem zaudējumiem. 2,3 miljardus veidoja Grieķijas parāda norakstīšana, pārējo daļu - bezcerīgie kredīti, kurus banka grieķiem izsniegusi par vairāk nekā 12 miljardiem eiro. Tā kā Popular ir Kipras banka, tā nevar cerēt uz palīdzības paketi - 48 miljardiem eiro -, kuru Grieķijas bankām piešķīrusi ES, toties gadījumā, ja banka līdz 30. jūnijam neveiks rekapitalizāciju un nepalielinās pašas līdzekļus par 1,8 miljardiem eiro, tās darbība tiks apturēta.
Kur ņemt 1,8 miljardus?
Kipras amatpersonas atzīst, ka tām joprojām nav skaidrības par to, cik lielā mērā bankas pamatkapitāla palielināšanā ir gatavi iesaistīties trīs lielākie Popular īpašnieki - Dubaijas emirāta investīciju kompānija Dubai Holdings (pieder 17-18% Popular akciju), Grieķijas Marfin Investment Group (10%) un Kipras ģimenes uzņēmums Lanitis Group (4-5%). Pēc biznesa preses domām, daļu summas īpašnieki, visticamāk, atradīs, taču galveno bankas glābēju lomu uzņemties nespēs.
Popular vadībai nav sekmējies atrast stratēģiskos investorus Krievijā vai Ķīnā, citi Kipras finanšu institūti paši cīnās ar Grieķijas krīzes sekām, bet valdība piešķirt 1,8 miljardus eiro nav spējīga: Kipra kopš 2010. gada ir faktiski «izmesta» no starptautiskajiem finanšu tirgiem un pērn bija spiesta aizņemties no Krievijas 2,5 miljardus eiro (4 miljardi ASV dolāru) budžeta deficīta segšanai. Tādējādi - jo tuvāk nāk 30. jūnijs, jo ticamāka kļūst iespēja, ka Kiprai būs nepieciešams vai nu ES aizdevums, vai arī nāksies vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), kas darbību sāks 1. jūlijā.
Abas pārējās Kipras vadošās bankas pagaidām spēj iztikt pašu spēkiem, taču situācija ir atšķirīga. Hellenic Bank aktivitātes Grieķijā (un zaudējumi) ir ļoti pieticīgas - bankai nācās norakstīt tikai 55 miljonus eiro no Grieķijas parāda, savukārt kredītus Grieķijā tā izsniegusi tikai nepilna miljarda apmērā -, turpretim Bank of Cyprus norakstīja vairāk nekā miljardu un kredītos ir izsniegusi vairāk nekā 10 miljardus eiro. Pagaidām banka turas virs ūdens, pateicoties peļņai Kiprā, kas ir tās galvenais tirgus, kā arī Krievijā un Ukrainā, taču, ja krīze vērsīsies plašumā, arī Bank of Cyprus būs grūti iztikt bez palīdzības no malas. Tiesa, šeit varētu līdzēt galvenais akcionārs D. Ribolovļevs.
Taupībai nav gatavi
Vai krievu multimiljardierim nāksies vilkt laukā no kabatas čeku grāmatiņu, ir atkarīgs no notikumiem Grieķijā. Ja piepildīsies ļaunākais scenārijs, tā dēvētais Grexit (no angļu valodas vārdiem «Greece» un «exit»), Kipras bankas cietīs vēl iespaidīgākus zaudējumus. Iepriecinoša situācija nebūs arī tad, ja Grieķija noturēsies eirozonā, - lielu daļu kredītu bankām nāksies norakstīt, galvenokārt Grieķijas un Kipras iecietīgo likumu dēļ. Piemēram, Grieķijas likumdošana aizliedz izlikt maksātnespējīgu kredītņēmēju no mājokļa, ja parāda summa nepārsniedz 100 tūkstošus eiro un tas ir viņa vienīgais miteklis. Atšķirībā no Latvijas parādnieku arī nevar atstāt pliku un nabagu, kamdēļ tiesas ceļā no grieķiem bankas neko daudz piedzīt nebūs spējīgas.
Finanšu sektora problēmas arī nekavējoties kļūs par visas jau tāpat grūtību māktās Kipras problēmām. Salas atvērto ekonomiku būtiski ietekmē ārējie faktori, jo pakalpojumu sektors (galvenokārt tūrisms un finanses) veido 81,3% valsts IKP (2011). Finanšu sektora nozīme valsts ekonomikā ir milzīga, un kaut vienas no lielajām bankām darbības apturēšana būs katastrofa - gan valsts budžets, gan ekonomika kopumā zaudēs ievērojamus līdzekļus, turklāt valdībai, kurai tāpat nav naudas, nāksies izmaksāt kompensācijas noguldītājiem (Kipras likumdošana paredz kompensācijas līdz 100 tūkstošu eiro apmērā). Citiem vārdiem - valdībai ir jānotur lielās bankas peldus par jebkuru cenu, jo pretējā gadījumā būs vēl ļaunāk.
Praksē tas nozīmē, ka Kiprai nāksies papildus jau nepieciešamajiem 1,8 miljardiem eiro vai nu mēģināt ārpus ES aizņemties vēl kādu pagaidām nezināmu summu, vai arī ķerties pie taupības pasākumiem, kādus, saucot par reformām, jau pasteigusies ieteikt Eiropas Komisija. Pēdējā vispār uzskata, ka «reformu» rezultātā Kipra varētu iztikt arī bez 1,8 miljardu aizņemšanās, taču problēma ir tur, ka nedz Kipras kreisā valdība, nedz ES valstīs vienīgais prezidents komunists, nedz vēl jo vairāk valsts iedzīvotāji banku dēļ nevēlas upurēt savu dzīves līmeni, kas ir jūtami augstāks nekā vidēji ES.