Prezidentūras vajadzībām pieejamais līdzekļu apjoms 2014. gadā bija daudzreiz lielāks nekā 2013. gadā. Patīkami, ka ir institūcijas, kas atvēlētos līdzekļus izlietojušas paredzētajām vajadzībām, bet šoreiz ne īpaši pozitīvi izcēlusies Ārlietu ministrija. Protams, esmu dzirdējusi viedokli - ir taču labi, ka tiek saremontētas vēstniecības, iegādātas automašīnas -, bet jāatceras, ka ir skaidri definēts: prezidentūras līdzekļi izlietojami tikai prezidentūras vajadzībām.
Noformēt jau var, kā vajag, - atliek tik kādu pasākumu ieplānot attiecīgajās telpās...
Ja pieejam radoši, ko, jāatzīst, mūsu sabiedrībā māk, arī lietvedības telpas dažādās iestādēs būtu remontējamas, jo gan jau kāds prezidentūras dokuments arī tur nonāk. Es nesaku, ka nevajag remontus, bet tas jādara no gadskārtējā bāzes budžeta līdzekļiem. Citādi sanāk negodīgi pret visām pārējām institūcijām, kurām tieši tāpat nepieciešams risināt ļoti daudzas ikdienas vajadzības, bet kurām šis maciņš nav pieejams. Ārlietu ministrija vadījās pēc saukļa, ka prezidentūras laikā sevi jāparāda vislabākajā veidā, un varbūt tāpēc tās roka pastiepās prezidentūras maciņā, pie reizes sakārtojot aktuālās lietas.
Mediju uzmanību šogad atkal piesaistīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darbā atklātie pārkāpumi. Iepriekš bija pārmetumi par taksometru izmantošanu, nu - par finansējumu televīzijai.
Es neteiktu, ka NEPLP ir tā institūcija, kas būtu ļoti sakārtojusies pa šo laiku. Tāpēc tai pievēršam pastiprinātu uzmanību, tāpat kā Rīgas brīvostai, kurā arī bija problēmas ar ieteikumu ieviešanu.
Jūsu pārbaudes raisījušas skaļu sašutumu no pašvaldību puses.
Jā, pagājušogad mums bija diezgan asa diskusija par melnajām kasēm, ko pašvaldības uztvēra par mūsu iedomām. Bet pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veica pārbaudi un savā lēmumā uzrakstīja, ka konstatētie pārkāpumi uzskatāmi par būtisku valsts un sabiedrības interešu aizskārumu, attiecīgajai pašvaldībai piemēroja administratīvo sodu, tika sodīts arī pašvaldības vadītājs, sapratne radās. Tas nozīmē, ka mums jāturpina pārbaudes, aptverot visas pašvaldības, kā arī jāturpina sadarbība ar VID. Jau tagad ziņojam VID, tiklīdz kādā pašvaldībā konstatējam pārkāpumus, kas saistīti ar nodokļu maksājumiem, kases operācijām u. tml. Seko pārbaudes. Tiklīdz konstatējam pārkāpumus iepirkumos, ziņojam Iepirkumu uzraudzības birojam, arī ar to ir laba sadarbība. Tāpat kā ar policiju un prokuratūru.
Esam sākuši aprēķināt, kāda ir finanšu efektivitāte mūsu ieteikumiem. Tas arī varētu būt papildu arguments revidējamām vienībām. Ir sagatavota aplēse par mūsu ieteikumu ieviešanu 2008.-2013. gadā, kas jau sākotnēji parāda izdevumu samazinājumu par 42 miljoniem eiro un ieņēmumu palielinājumu par 122 miljoniem.
Ko vēl esat darījuši, lai pārkāpumu būtu mazāk?
2014. gadā iesniedzām grozījumus likumā par publiskas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu, paredzot, ka augstākstāvošai institūcijai jāizvērtē amatpersonas, kas pieļāvusi nelikumīgu vai nesaimniecisku rīcību, atbildība. 2015. gads ir pirmais, kad saņemam šos novērtējumus.
Ir jūtami uzlabojumi?
Ja salīdzinām izvērtējumu lietas, kas no augstākstāvošo institūciju puses bijušas laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam, tad, pēc informācijas mūsu rīcībā, bijušas 50 pārbaudes, kurās sodītas 49 personas. Savukārt periodā, kopš stājies spēkā likuma grozījums, ir bijušas 24 pārbaudes un sodītas 17 personas. Respektīvi - 35% vienā gadā no visa iepriekšējā apjoma. Sodi bijuši dažādi - gan pazeminājumi amatā, gan algas samazinājumi. Tātad virzāmies uz to, lai atbildība būtu lielāka. Bet arī ar to, protams, nepietiek. Esam izstrādājuši priekšlikumus par grozījumiem Valsts kontroles likumā. Jau prezentējām tos Saeimas Publisko izdevumu revīzijas komisijā, organizējām tikšanās ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, plānos ir arī plašāk informēt medijus, jo, šķiet, būs vajadzīgs jūsu atbalsts - neesmu pārliecināta, ka mūsu iniciatīva daudzus priecēs.
Kāda ir priekšlikumu būtība, ka tā jāsagatavojas?
Tajos gadījumos, kad pēc pārbaudes augstākstāvošā institūcija nevēlēsies piedzīt nodarītos zaudējumus no vainīgās personas, šādas tiesības būs Valsts kontrolei. Bet te gribētu uzsvērt, ka runa ir tikai par likumu pārkāpumiem tur, kur var aprēķināt zaudējumus. Iespējams, ka būs atmaksājamo zaudējumu limiti, jo, protams, piedzīt miljonus nav iespējams. Taču arī šī norma pirmām kārtām darbosies preventīvi - liks padomāt, ka izdevīgāk tomēr ir ievērot likumus. Jo iespējamais sitiens pa personisko maciņu ir viens no jūtamākajiem stimuliem.
Mēs varētu arī rosināt nomainīt tādu institūcijas vadītāju, kurš nesaprot, ka jārespektē likumi. Tāpat pēc atklātiem pārkāpumiem liegt institūciju vadītājiem izmaksāt piemaksas, prēmijas un vēl nezin kādus bonusus.
Domājat, ka pārbaudāmie pieļaus šādu normu pieņemšanu?
Kāds būs kopējais Saeimas balsojums, grūti prognozēt. Ja nepieņems šo priekšlikumu, domāsim citu. Jo sabiedrībā jūtama vēlme, lai Valsts kontrolei ir lielākas pilnvaras. Tajās tikšanās reizēs, kas man ir bijušas Saeimā par šo jautājumu, vismaz no atsevišķiem deputātiem esmu dzirdējusi atbalstu.
Jā, un vēl viens veids, kā varam veicināt mūsu ieteikumu ieviešanu un arī preventīvi mazināt pārkāpumus, noteikti ir sadarbība ar medijiem un caur internetu - ar iedzīvotājiem. Jo ir institūciju vadītāji, kuri pieciestu mūsu revīzijas ziņojumus, ja tie tiktu klusi ielikti atvilktnē un neviens par tiem nerunātu. Bet mēs ziņojam par pārkāpumiem un tagad veidojam arī video, kas vainīgajām personām patīk vismazāk.