«Ja mēs paši gribam un varam, uzsveru - gribam un varam, lemt savas tēvzemes nākotni, tad šobrīd ir pēdējais laiks būt vienotiem un izlēmīgiem, atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem, jo visas tautas, kas šajā zemē radušas sev mājas, tur cieņā un godā mūsu valodu, tradīcijas un simbolus, ir pierādījušas, ka prot strādāt kopā un izšķirīgos brīžos uzņemties atbildību par sevi un savu valsti,» sacīja A. Bērziņš.
Viņš arī norādīja, ka pēdējie pieci gadi vien ir viesuši tādas izmaiņas attiecībās starp valstīm un valstu grupām, par ko vēl nesenā pagātnē būtu grūti pat iedomāties. Darba un atbilstoša atalgojuma meklējumos uz citām valstīm ir devušies arī tie, kas vēl pirms gadiem desmit pat nepieļāva šādu domu, atzina Valsts prezidents. Viņš arī pauda, ka šāda cilvēku pārvietošanās brīvība mazajām valstīm ir bīstams risinājums. «Ja Vācija tuvāko gadu laikā kvalificēta darbaspēka ziņā ir gatava uzņemt pat trīs Latvijas, tad nav grūti stādīties priekšā, kādas var būt mobilitātes sekas. Var jau teikt, ka visi nekad neaizbrauks, bet šādai paļāvībai nav attaisnojuma.»
Tiesa, Valsts prezidents arī atgādināja, ka 2003. gada 20. septembrī, kad Latvijā notika referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, 67% pilsoņu nobalsoja «par», «pasakot skaidru «jā» arī pārmaiņu procesiem, ko šis lēmums pavada». Svētku uzrunu pie Brīvības pieminekļa prezidents noslēdza ar novēlējumu: «Mūsu mīļajai Latvijai - patriotiskus pilsoņus, gudrus un atbildīgus tautas priekšstāvjus un stabilu vietu Baltijas un Eiropas nākotnē.»
LETA