Nē, visi noteikti nē. Tikai ļoti daudzi no šā vārda labākajā nozīmē gudrākajiem vietējiem augsta koruptīvā riska dēļ jau gadiem turas pa gabalu no darīšanām ar valsts uzņēmumiem. Tāpēc ir liela iespēja, ka, ideoloģizētu apsvērumu dēļ turoties pie «nacionālajiem kandidātiem» _Latvenergo_ vadībai, tiksim pie veikliem zeļļiem ar šaudīgām actiņām un profesionāli atsaldētām maņām domāt par kaut kādām tur nacionālajām interesēm.
Arī principiāls kosmopolītisms nav nekāda brīnumzāle mūsu iekšējo problēmu risināšanai (jo tāpēc jau tās ir iekšējās problēmas, ka bez mums pašiem tās pēc būtības neviens neatrisinās), tomēr starptautisks konkurss par Latvenergo vadītājiem ir apsverama iespēja. Arguments tam par labu ir cerība, ka no ārzemēm rekrutētām uzņēmuma augstākajām amatpersonām nebūs korporatīvu saišu ar vietējiem bāleliņiem un, strādājušiem atšķirīgā - caurspīdīgākā un atbildīgākā - biznesa vidē, būs arī augstāka noturība pret iespējamo korumpēšanos laika gaitā. Līdz ar to - arī lielāka iespēja, ka vadītājs tiešām darbosies valsts interesēs, nevis paklusām kaut ko shēmos.
Galvenā problēma šai sakarā saistās ar algas apmēru. Latvenergo līmeņa uzņēmumā citviet pasaulē tās vadītājam tā būtu četrreiz lielāka par Kārļa Miķelsona pērn nopelnītajiem 50 tūkstošiem latu. Šādam «aizvainojumam» gan nevajadzētu būt par iemeslu pretlikumīgai labumu izkārtošanai, par ko pašlaik apsūdzēts Latvenergo bijušais šefs ar viņam pietuvinātajiem, tomēr skaidrs, ka par šādu algu uz sakarīgiem ārvalstu speciālistiem mums necerēt. Lai gan no otras puses par vietējiem gudriniekiem tā vien šķiet, ka maksā viņiem, cik gribi, darba kvalitāti tas neietekmēs. Drīzāk gan centrēšanās uz lielu algu Latvijā saistās ar nelabvēlīgu ietekmi uz darba pienākumu pildīšanu.
Tādēļ ārzemnieku un arī privātā kapitāla līdzdalība valsts uzņēmumos, kas ir cits daža «nacionāli konservatīva» politikāņu grupējuma bubulis, noteikti nav noņemama no apspriežamās dienaskārtības. Piemēram, Lietuvā tieši «valsts siles» attīrīšanai valdība plāno piesaistīt privāto kapitālu valsts uzņēmumiem, tā cerot ne vien «depolitizēt» un padarīt efektīvākus šos uzņēmumus, bet arī gūt budžetā ik gadu papildu ienākumus līdz pat 2% no kopprodukta. Tas ļautu necelt nodokļus, veicinātu uzņēmējdarbību un darītu Lietuvu par labāku valsti. Latvijā pilnīgi noteikti darbojas šie paši principi.