LI vadītāja Karina Pētersone atzīst, ka šāds piedāvājums viņai nākot kā pārsteigums, jo LI nav bijis iesaistīts NAP izstrādes gaitā. Viņa norāda - labs valsts tēls veidojas sinerģijā, piemēram, LIAA kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) vairāk veic tieši investīciju piesaisti, savukārt LI darbojas kā ārlietu instruments. «Var strādāt kopā un var strādāt atsevišķi, lielākus kalnus var sasniegt, strādājot kā līdz šim,» uzskata K. Pētersone, viņa gan norāda, ka, iespējams, investīciju piesaistei šāds iecerēts milzu konglomerāts nāktu arī par labu. Tomēr K. Pētersone uzsver - arī apvienojot valsts aģentūras, darba apjoms nesamazināsies un ietaupījumu esot grūti saskatīt.
«Būtu tikai loģiski izveidot mehānismu, ka visas daudzās institūcijas - gan valsts, gan pašvaldību - sāktu savā starpā aktīvi sarunāties un salāgot programmas, lai visu darītu plānveidīgi,» saka PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš un norāda, ka jāsadarbojas gan valsts aģentūrām, gan arī pašvaldību tūrisma veicinātājiem, kam tiek piešķirts atsevišķs budžets, piemēram, Rīgai un Ventspilij, lai piesaistītu tūristus un arī palīdzētu uzņēmējiem piesaistīt investorus. Viņš atgādina, ka šajā plānošanā būtu jāiesaista arī nacionālā aviokompānija airBaltic, jo tas ir viens no Latvijas bagātības veicināšanas faktoriem.