A. Millers ir narkomāns, kurš 2008. gada maijā Dārziņos izdarīja zvērīgu slepkavību, nozāģējot galvu un uzšķēržot vēderu kādam bezpajumtniekam. Viņš savu vainu atzina, bet ekspertīzē tika atzīts par nepieskaitāmu, tādēļ nenonāca cietumā. Tā vietā slepkavam tika piespriests visstingrākais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis - ārstēšanās psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi.
Šādu funkciju Latvijā pilda tikai RPNC nodaļa Rīgā, Laktas ielā, kur ārstē kanibālus, slepkavas un citus šausminošus nodarījumus pastrādājušos psihes slimniekus. Tomēr likumā ir noteikts, ka vismaz reizi gadā ārstiem jāvērtē, vai personas veselības stāvoklis nav mainījies tik ļoti, lai ārstniecības režīmu būtu jāmaina. Tā arī noticis A. Millera gadījumā, un 2011. gada beigās viņš ar tiesas lēmumu pārcelts ārstēties uz Ģintermuižu, kur drošības režīms nav tik stingrs, Dienai apstiprināja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus. No Ģintermuižas A. Millers izbēga, kad tur bija sabijis tikai dažus mēnešus - kā ziņoja LTV, pastaigas pa slimnīcas parku notiek personāla pavadībā, tomēr slimniekiem atļauts smēķēt ārpus telpām, un, visticamāk, šo iespēju A. Millers izmantojis bēgšanai.
Pēc bēgšanas viņam gan draud atgriešanās pie vecajiem palātas biedriem Laktas ielā - Ģintermuiža lūgusi tiesu pārskatīt A. Milleram noteikto medicīniska rakstura piespiedu līdzekli, Dienai apstiprināja U. Čāčus. Viņš gan bija neizpratnē par sabiedrībā sacēlušos ažiotāžu, jo bēglis tika noķerts ļoti ātri, tātad - kamēr izietā ārstnieciskā kursa iedarbība vēl nevarēja būt izbeigusies un lielus draudus sabiedrībai viņš diezin vai varēja radīt. Tiesai lēmums jāpieņem aptuveni mēneša laikā, bet līdz tam A. Millers tikšot pastiprināti uzraudzīts. «Bet, protams, bez kādiem ārkārtējiem pasākumiem, tā, lai viss atbilstu cilvēktiesībām,» uzsver slimnīcas vadītājs.
Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga skaidro, ka šajā gadījumā runa ir par slimnieka ārstēšanu, nevis noziedznieka sodīšanu, līdz ar to nevar vilkt tiešas paralēles ar ieslodzīto, kurš būtu patvaļīgi pametis atvērta tipa cietumu un tādēļ jāpārceļ uz stingrāka režīma ieslodzījuma vietu. Tomēr, «ja slimnīca nevar piespiedu kārtā nodrošināt, ka viņš pilda ārstniecības prasības un ir skaidrs, ka viņš pats no laba prāta to nedarīs, tad viņa un sabiedrības drošības labā uzraudzības līmeni var pastiprināt», piebilst eksperte.
Savukārt RPNC Psihiatriskās palīdzības dienesta stacionāra virsārste Lūcija Arāja Dienai norādīja, ka diezin vai viens pats bēgšanas fakts būtu pamats, kādēļ pacientu lūgtu pārcelt uz Laktas ielu. «Jādomā, tas nav vienīgais pārkāpums, gan jau ir arī citi. Tā reizēm ir, ka pacients vienkārši nevar iekļauties kopējā nodaļas ritmā, tādēļ ir nepieciešams cits ārstniecības režīms,» viņa skaidroja. Tas, vai A. Millers atgriezīsies Laktas ielā, būs atkarīgs no tiesas lēmuma, kas tiks pieņemts, pamatojoties uz ārstu konsilija sniegtajiem argumentiem.