Andreja Ņekrasova un Olgas Konskas dokumentālā filma par Krievijas un Gruzijas konfliktu Krievu mācības stundas ievērību izpelnījusies vairākos starptautiskos kinofestivālos, bet dažiem rietumu medijiem neglaimojošu faktu dēļ tās demonstrēšana Briselē pat izraisīja mērenu šoku un solījumu «noskaidrot apstākļus». Nesen Latvijas Okupācijas muzejs noorganizēja filmas pirmizrādi arī Latvijā.
Pāris reižu Krievu mācības stundās pavīd 80. gadu gruzīnu filmas Grēku nožēlošana plakāts. Vai tā ir sagadīšanās?
Nē, tā nav sagadīšanās. Krievijas fundamentāla problēma ir tajā, ka tā nav nožēlojusi 20. gadsimtā nodarīto. Kolektīvas, nacionālas, kulturālas un politiskas grēknožēlas piemērs, protams, ir Vācija. Bez tās vāciešiem ne tikai nebūtu demokrātijas, bet arī veiksmīgās mūsdienu ekonomikas. Krievijā daudzi to liedzas saprast, uzskatot, ka, līdzīgi Ķīnai, var «modernizēties» bez demokrātijas un attiecīgi - bez grēknožēlas. Bet Krievija ar tās vēsturi un mentalitāti ir Eiropas daļa, kaut arī perifēra, un aprēķins antidemokrātisku un pragmatisku apsvērumu dēļ kļūt par Ķīnu līdzinās vēlmei izdarīt sev smadzeņu pārstādīšanu. Nieres un pat sejas pārstādīšana ir iespējama, bet smadzeņu - ne.
Par spīti savam mazītiņajam izmēram un dabiskajai atkarībai no Krievijas - padomju un pēcpadomju - politiskajiem procesiem Gruzija mēģina iet nožēlas ceļu. Gruzīnu filma Grēku nožēlošana bija revolucionārs kultūras notikums, kas ietekmēja tautas visā Padomju Savienībā. Bet, lūk, lielā Krievija, Solžeņicina dzimtene, ne tikai nav izrādījusi nekādu saviem apmēriem un savai vēsturiskajai atbildībai proporcionālu piepūli virzībai šajā virzienā, bet vispār nav darījusi neko. Kino jomā jau nu noteikti ne. Un arī Solžeņicins, kad pienāca laiks aktīvi ietekmēt sabiedrisko dzīvi, neizdarīja neko. Olga Konska un es, mēs mēģinājām kaut ko darīt krievu grēknožēlas labad.
Kāpēc tieši ar Gruziju? Ne mazums mācībstundu ir, piemēram, Čečenijā.
Čečenija man jau bija. Man ir filma par čečenu bērniem, Čečenijas otrā jeb Putina kara upuriem. Krievijas armijas veiktās civiliedzīvotāju masu slepkavības Čečenijā izraisīja manu politisko filmu sēriju; pirms tam es veidoju tematiskas filmas, dokumentālas drāmas un mākslas programmas televīzijā un teātrī. Bet 2008. gada augustā Krievija pārzīmēja Eiropas karti, un arī tā ir «krievu mācības stunda» pasaulei, nevis tās iekšējā lieta, pat ne pēc formālās definīcijas.
Kāds ir Krievu mācības stundu mērķis?
Ieguldījums Krievijas grēknožēlas procesā, kas ir nenoliedzami vajadzīgs krievu kā nācijas izdzīvošanai. Tāpēc es sevi uzskatu ja arī ne par nacionālistu, tad par patriotu gan. Uz spēles ir likta manas tautas izdzīvošana. Ne vairāk, ne mazāk.
Nav brīnums, ka Krievijā jums nedod labāko ētera laiku... Bet kā ir ar Rietumiem? Kāda ir reakcija uz Krievu mācību stundās atklāto par dažu Rietumu mediju manipulāciju ar faktiem un žurnālistu negodīgumu?
Filma vēl ir samērā jauna, tā demonstrēta tikai dažos festivālos, un regulāri seansi kinoteātros, piemēram, Skandināvijā, ir plānoti tikai jūnijā. Tam sekos filmas demonstrēšana vairāku valstu televīzijās. Pirmizrādes Vācijā un Lielbritānijā vēl ir priekšā; Minhenē - jūnija beigās, rudenī - Londonā, tā ka valstis, kas filmā visvairāk kritizētas par to plašsaziņas līdzekļos veikto Gruzijas augusta kara atspoguļojumu, pašas to vēl nemaz nav redzējušas. Pagaidām varu vienīgi teikt, ka skatītāji Amerikā par britu BBC un vācu ZDF pieļautajām manipulācijām bija pārskaitušies.
Kas gan īsti tas ir, šis Krievijas oficiālās propagandas nomācošais pārspēks? Piemēram, tajā jūsu filmas fragmentā, kur Putins sirmam vācu žurnālistam liek atbildēt uz viņa jautājumiem kā tādam skolas puikam, lai gan intervētājs taču bija šis žurnālists!
Tas mazāk ir propagandas spēks nekā vienkārši spēks, vienkārši vara. Vara - un viss. Punkts. Daudzus cilvēkus, žurnālistus ieskaitot, vara fascinē. Varenu politiķi vai valsts vadītāju ir vieglāk kritizēt, ja tu viņam netiec klāt. Tomass Rots, Vācijā ļoti populārs žurnālists, kas attēlots mūsu filmā - bauda pieeju Putinam, kurš pret viņu attiecas kā pret senu paziņu, bet par šādu tuvu pieeju ir jāmaksā tās cena. Morāla cena. Par to, ka esi ļoti labi apmaksāts žurnālists.