Vienā dienā bērni norāva kaķu mājiņu pārklājumus, nākamajā dienā puišeļi kaut kur atrada trīs kaķēnus, sasēja ar šmaugiem zariņiem, pasvilināja nabagus un pusdzīvus iemeta lapenē. Vēl pēc dienas stundu starplaikā puikas lēkāja pa mājiņu jumtiem, kamēr tās sabruka. Kaut vai raudi - ik vakaru vērojam jaunus postījumus, kaimiņiene no pirmā stāva teic - Dievs visu redz, par labiem un ļauniem darbiem katrs saņem maksu. Varētu reāli rīkoties un kādu postītāju noķert un nomizot vai vismaz aiz ausīm paraustīt, bet - kā ar bērnu tiesībām? Viņi taču ir neaizskarami - katram dienasgrāmatā telefona numurs, pa kuru piezvanot var sūdzēties, ka šos abižo!
Pie rokas nevienu neesam noķēruši, uzklausījām tikai puišeļu klases biedreņu stāstus, taču sirds sāp un prāts atsakās aptvert notiekošo. 80. vidusskolas direktore Anna Vladova saka - pārrunas klasē veiksim, bet tas jau neko nedod, ziņojiet policijai, mēs esam bezspēcīgi, tādi viņi (postītāji) atnāk no ģimenēm. Varbūt piezvanīt Nilam Ušakovam un aizvest nabaga iebaidītos kaķus uz Rīgas domes iekārtotajām kaķu mājiņām pilsētas centrā? Vismaz būs drošībā.