Dažs iedomīgs politiskās elites pārstāvis noteikti pat iedomāties nevar, ka Latvijā dzīvo Loreta, kas nevārdu «konsolidēt» nekad nav dzirdējusi un nezina, ko tas nozīmē. Vārds «konsolidācija» ir atzīts par 2011. gada nevārdu, un Saeimas deputāte Vineta Poriņa par to teic, ka skanīgais svešvārds «konsolidācija» ir ticis lietots aplam. Aplam šis vārds ir lietos no valodas viedokļa. No valdības PR viedokļa šis vārds ir ticis lietots izcili. Vārdam «konsolidācija» ir pozitīva jēga. Nosaukt vārdā ar pozitīvu nozīmi procesu, ko iedzīvotāji uztver negatīvi, ir spēcīgs solis, lai zināmas politikas sabiedrisko attiecību veidošanā manipulētu pat semiotikas līmenī. Nevārds «konsolidācija», kura nepareizo lietošanu tagad, kad konsolidācija pamazām beidzas, ir atzinuši pat valodnieki, savu vēsturisko lomu ir nospēlējis.
Savukārt par gada jaunvārdu atzīts jaukais «staidzināt». Tātad teikumā «Beidzis konsolidēt, Vienotības valstsvīrs izveda staidzināt suni» vārdu «konsolidēt» mainām atpakaļ uz latvisko «griezt» vai «samazināt» budžetu, bet «staidzināt» var palikt. Protams, ja ņemam vērā valodnieku atzinumus, krietni grūtāk kļūs izprast politiskus paziņojumus, kuros agrāk tik labi iederējās vārds «konsolidācija». Teikums «Budžeta samazināšana ir sekmējusi ekonomikas attīstību» vairs neskan ne pārliecinoši, ne loģiski, ne gudri.
Ir labi, ka valodnieki aizstāv vārdu pret politikā izdevīgajiem «nevārdiem». Jo patiesība ir vārdā.