E. Zivtiņš, runājot ar deputātiem Saeimas komisijā, atzina, ka pa atsevišķiem, jaunuzbūvētiem ceļiem, piemēram, virzienā no Rīgas uz Jūrmalu un Siguldu, varētu atļaut braukt ar 10 vai 110 kilometriem stundā. Lēmums par to gan būtu jāpieņem Satiksmes ministrijai, bet Ceļu policija pret to neiebilstu, ziņo aģentūra LETA.
A. Pļavenieks piekrīt, ka ātrumu varētu paaugstināt, tomēr tikai tad, ja ceļa posms atbilst daudziem kritērijiem - tas ir izremontēts, pretējās braukšanas joslas nodalītas ar barjerām un ceļam apkārt ir sēta, kurai pāri netiek dzīvnieki vai gājēji. «Ātruma paaugstinājumu nevar balstīt emocijās, ka tauta to prasa, jo gribas pabraukt ātrāk, bet izpildot šos priekšdarbus, tad jā - protams, ka var!» viņš uzskata. Līdzīgi domā žurnālists un autoeksperts Pauls Timrots: «Uz simts varētu braukt vietās, kur vidū ir sadalošā josla un ceļš ir līdzens. Nekur Eiropā nebrauc uz simtu, ja nav «saliņas» vidū, jo, paceļot ātrumu, statistika liecina, ka avāriju skaits un sekas pieaug sāpīguma ziņā.»
Viņi abi gan atzīst, ka šīm prasībām atbilstošu ceļu Latvijā daudz neesot, turklāt paaugstināt maksimālo braukšanas ātrumu vajadzētu sezonāli - lai ātrāk var braukt vasarā, kad apstākļi uz ceļa ir drošāki. «Lietuvā uz Viļņas autobāņa vasarā var braukt ar 130 kilometriem stundā, bet ziemā ātrums ir pazemināts uz 110. Ja par piemēru ņemam Vāciju, tur pat ir elektroniskās zīmes» norāda A. Pļavenieks, kurš neredz iemeslu, kādēļ šādu sistēmu nevarētu ieviest arī Latvijā.