"Skatoties Rīgas Dinamo spēles mēs priecājāmies par labu hokeju, bet tagad pārliecināmies, ka ir vēl krietni augstāks līmenis. Jā, vairākas ripas Edgaram Masaļskim grupu turnīrā ielidoja vārtu augšējos stūros, tomēr bija arī redzams, cik negaidīti izpildīti, spēcīgi un precīzi bija šie metieni. Tā ir meistarība. Ja viņi zina, ka Masaļskis sēdīsies, tad met augšā un arī trāpa. Edgars nav pieradis atvairīt tik labus metienus."
Vasiļonoks norādīja arī uzbrucēju sarūpētajām neērtībām vārtsargiem. "To es esmu pamanījis vairākās spēlēs. Vārtsargs redz, ka būs metiens un cenšas izslidot no vārtiem, bet pretinieku komandu uzbrucēji to neļauj darīt. Mainījies ir hokejs. Ja vēl nesen Eiropas komandas centās izspēlēt kombinācijas, tad tagad pārsvarā visas komandas pie pirmās izdevības koncentrējas uz metieniem. Kādreiz tā spēlēja tikai kanādieši, tagad arī čehi un krievi."
Latvijas izlases zaudējumus grupu turnīra spēlēs Vasiļonoks izskaidroja ar atšķirīgo komandu komplektāciju. "Pasaules čempionātos Latvijas izlase spēlē veiksmīgāk, jo pavasarī uz valstsvienībām atbrauc spēlētāji no zemāka līmeņa NHL komandām, kuras nav tikušas Stenlija kausa izcīņā. Vankūverā sapulcināti paši labākie. Tomēr tik un tā es domāju, ka mūsu komanda būtu varējusi pacīnīties par uzvaru, ja jau pirmajā periodā nebūtu 0:3. Pretinieki ieslēdza lielākus ātrumus un mūsu spēlētāji netika līdzi."
Vasiļonoks līmeņu salīdzināšanai norādīja uz Rīgas Dinamo vadošo uzbrucēju Marcelu Hosu. "KHL viņš ir ne tikai Rīgas Dinamo, bet arī visas līgas pārliecinoši labākais vārtu guvējs. Ko mēs redzam Vankūverā? Slovākijas izlasē viņu skaitliskajā laukumā nelaiž laukumā. Domāju, ka tas nav treneru untums. Tā ir reālā situācija. Citi ir par Hosu labāki."
Olimpiskajā turnīrā ir arī redzams, cik liela nozīme komandas sniegumā ir vārtsargu spēlei. Jonass Hillers palīdzēja šveiciešiem atņemt punktu Kanādai. Pateicoties Raiena Millera lieliskai spēlei, ASV apspēlēja Kanādu. "Ko lai piebilst, tie arī ir pasaules labākie vārtsargi. Viņi ikdienā ir pieraduši pie tik spēcīgiem un precīziem metieniem, tāpēc arī NHL vārtsargiem ir vieglāk spēlēt olimpiskajā turnīrā. Ja Edgars Masaļskis šādā līmenī aizvadītu divdesmit spēles, tad divdesmit pirmajā arī viņš pārkostu šos riekstiņus. Tas ir jebkuram vārtsargam un laukuma spēlētājam. Nokļūstot augstākā līmenī, ātrāk vai vēlāk ikviens sāks pielāgoties šādam spēles stilam. Es pats atceros laiku, kad atbraucu no PSRS izlases nometnes uz Rīgas Dinamo. Iesākumā ir sajūta, ka neviens nevar uzmest pa vārtiem. Paiet mēnesis un esi jau atpakaļ tajā līmenī."
Olimpiskajām spēlēm lielai daļai izlases spēlētāju vajadzētu kalpot kā labai mācībai. "Domāju, ka daudziem būs viela pārdomām. Tie, kuri sapratīs, ka ir ļoti nopietni jāstrādā, lai tā spēlētu, olimpiskais turnīrs būs ar lielu plusa zīmi."