«Slimnīcā pēdējo reizi biju astoņdesmito gadu sākumā, kad tur gulēja mans brālis. Domāju, ka pa šo laiku būs notikušas kvalitatīvas pārmaiņas, bet nekā tamlīdzīga. Grūti iedomāties, ka XXI gadsimtā tā var izskatīties bērnu slimnīca,» saka G.Knoks. Viņš min, ka infekciju nodaļā trūkst termometru, lai visi bērni varētu vienlaikus izmērīt temperatūru, korpuss atgādina kara laika barakas, nav pienācīgas vietas, kur izmitināt saslimušo bērnu vecākus, māmiņām jāuztraucas, ka ārā ir tumšs un apkārt staigā zagļi. «Tas viss neveicina atveseļošanos,» viņš piebilst.
G.Knoks novērojis, ka pēdējā laikā saziņas portālos ir jūtams noskaņojums - ja valsts nespēj vai negrib darīt, tad jārīkojas pašiem. Tādēļ iniciatori jau sazinājušies ar slimnīcas atbalsta biedrību, lai noskaidrotu, kas medicīnas iestādei visvairāk nepieciešams. Aklcijas organizatori cer, ka izdosies piesaistīt privāto ziedotāju palīdzību, kā arī bankas. Arī paši vecāki ir gatavi līdzdarboties, tajā skaitā piegādā telpu remontam nepieciešamos materiālus un kopīgi sakopj slimnīcas teritoriju.