19. februārī Valmieras teātra Apaļajā zālē pirmizrādi piedzīvos Harija Gulbja lugas Medību pils iestudējums. Lugas darbība notiek nomaļā vietā mežā, kur vientulībā medību pilī dzīvo māte un meita. Izklausās gana poētiski un pasakām līdzīgi, vai ne?
Izrādes režisors Jānis Znotiņš stāsta, ka luga viņa rokās nonākusi šķietami nejauši - pārlūkojot grāmatplaukta saturu -, taču vienlaikus arī mērķtiecīgi, jo gribējies turpināt iepriekšējā sezonā ar izrādi Debesis ir mums iesākto tēmu par Latvijas laukiem, kuros mītošie cilvēki, pēc režisora domām, noslēgtības un kautrīguma dēļ slēpj jūtas, nespēj rīkoties, un viņu mūžā reizēm ir tikai viena satikšanās - mīlestības atklāsme, kuras dēļ cilvēks ir gatavs mainīt savu dzīvi. Medību pilī meita ir atteikusies no sapņa par studijām Rīgā, lai palīdzētu mātei saimniecībā. Sieviešu dzīvē ienāk trīs vīrieši: jauns mežsaimniecības palīgstrādnieks un divi tūristi no Rīgas, kuri kādā ziemas vakarā lūdz naktsmājas. Satiktie vīrieši, iedvesmojoša nakts saruna ar vienu no viņiem, radušās jūtas pret viņu un tam sekojošās mīlestības vēstules liek meitenei no jauna sapņot par studijām Rīgā. Sapņi atkal šķiet reāli un piepildāmi, tāpēc viņa nolemj mainīt savu dzīvi un iekarot nesasniedzamo pilsētu.
«Pilsēta - lauki kā pretnostatījums dažādām iespējām ir drīzāk metafora. Tikpat labi tas varētu būt jebkas, pēc kā tiecamies, vēloties izrauties no esošās vides,» skaidro J. Znotiņš. Kaut arī mūsdienās viss ir tik ātri sasniedzams un ar virtuālās realitātes palīdzību varam ceļot, kur tikai vēlamies, atšķirība starp pilsētvidi un laukiem pastāvēs vienmēr. Cilvēkiem vienmēr liekas, ka labāk ir tur, kaut kur citur, kur viņu patlaban nav…
J. Znotiņu izrādē interesē, kāpēc vecākiem ir tik grūti palaist bērnus pasaulē un kāpēc bērni atsakās no saviem sapņiem, lai piepildītu vecāku nepiepildītos sapņus. «Mūs uz pārmaiņām, sapņiem var ierosināt mijiedarbība ar citiem cilvēkiem, kad redzi, kā gribētu vai kā negribētu nodzīvot savu dzīvi, kam līdzināties un kam - ne. Izrādē meitas vēlmi izrauties rada tas, cik paredzamu viņa iztēlojas savu dzīvi, pieļaujot, ka kopā ar māti paliks medību pilī. Un to viņa nevēlas,» skaidro režisors. Viņš atzīst, ka vēlas iedvesmot skatītāju domāt plašāk, ārpus sadzīviskuma robežām, tajā pašā laikā atklāj, ka drīzāk reflektē par realitāti nekā rada ideālus, vienlaikus atstājot vietu iztēlei. Tāpēc scenogrāfija rada nosacītu vidi, kurā ar simbolu palīdzību mēģinās uzrunāt katru skatītāju individuāli, ļaujot šos simbolus interpretēt katram pa savam.
Izrādē spēlē aktieri Inga Apine, Māris Bezmers, Ingus Kniploks, Kārlis Neimanis un Skaidrīte Putniņa. Radošajā komandā ir arī scenogrāfe Evija Pintāne un kostīmu māksliniece Baiba Litiņa. Tuvākās izrādes - 20., 21. februārī un 2., 18. un 19. martā.